ar kaut kādiem melniem cilvēkiem bez sejas. un viņu tik daudz. un tā kā es bez asinīm tik kā džekijs čans [vai kā viņu tur sauca], tas šie maitas kaut kā negribēja mirt. un visu laiku uzradās jauni. un vispār baigā bezcerība.
par ko? fig viņu zin. varbūt tiešām vajadzēja padoties. bet iekšā tāda sajūta, ka Vajag kauties, pat ja bezcerīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D ka tik šahu pirms gulētiešanas nebiji pārspēlējusies, sēdēdama melno pusē, protams

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uij, nē.
trakāk.

(Reply to this) (Parent)