man ar lakstīgalām bija stāsts

es, dumja-nezinādama, ka noghtingale ir lakstīgala tomēr devos pustumsā ar lienētu veļiku viņas balsī klausīties - nebanu tā, ka viņas dziesma kā apbūra vai kā, bet tā došanās ārā no urbanizācijas, klusa satupšana muguru pie muguras un klausīšanās putnā, kuru Tu zini, bet nevari atminēt...tas bija tāds labs nightingalings - labākais visā ry-dzīvošanā, man pat šķiet