|
[18. Maijs 2005|14:47] |
[ | muzik |
| | ::: lou donaldson - the scorpion [1970] ::: | ] |
::: kad pusdienoju, divas dāmas pie blakus galdiņa runāja par kādu tēlu, kurš acīmredzot izdarījis pašnāvību. |
|
|
Comments: |
katru dienu, nu, ne gluzi ari es iejutos tevis noklausita tela ada, kaut uz mirkli, es redzu savu navi. bet domaju, ka tas ir tikai normali, krat savas naves pieredzi pa mirklitim, jau dzives laika, lai beigas nebutu tik liels shoks.
šoks būtu citiem, ne man. es jau kāptu augšup. šodien pusdienojot es neuzkrītoši klausoties brīžiem varēju nodot pats sevi - nemanot pārstāju ēst. labi, ka neievēroja.
pa šoku sev vai citiem es nezinu... to vēl nevar zināt. bet, pašnāvnieki jau uz augšu nekāpj, tik un tā :(((
reizēm kāpj gan. ir tik milzum daudz situāciju.
katru dienu iedomaaties par savu naavi nav normaali.
ok, nu, ne gluzi katru dienu, katru 3 dienu varbut. un kas vispar ir normali? ;)
From: | zzx |
Date: | 18. Maijs 2005 - 15:37 |
---|
| | | (Link) |
|
Skumji... I bezsaprotami....
From: | (Anonymous) |
Date: | 18. Maijs 2005 - 22:05 |
---|
| | | (Link) |
|
varbūt iemīlies? | |