::: kož kaklā, kož. nevar saprast - slāpes vai alerģijas untumi. ievārījums par saldu. sezonāla regularitāte. kaut ko sadomājos par pašcieņu. paša iedomāti untumi? kadiķu zariņi [nu tie, kas smaržīgos dūmus taisa] arī nav. es saucu, saucu, bet - nesasaucu. pa pusei noklausījos. varbūt tam nav nozīmes. padzeršu ūdeni. bez citrona. man tāpat ir labi. dažas jaunas plates. visi nelaiķi. vakarnakt viņa uzaicināja ciemos. spēlēja klavieres. tā bija dalība vispasaules skumju festivālā.

::: šāde, ka uz jumta nevarēju tikt... pagalmā nav tas, un - tomēr... viss dusmu pilns tur augšā... mazi piloši priekšvēstneši... un tad... plīsa vīles un sāka līt aumaļām... mainīgām šaltīm... rokas pret debesīm... lielas lāses biezām kārtām pakšķēja... esmu viscaur slapjš... divas cigaretes nodzisa... tam sekundāra nozīme... zibeņa raksti tumšpelēkajā debesī... līst... lai svētīts lietus! vēl vienu... lūdzu, vēl vienu gāzienu... trrrrrrrakoti laba atbrīvotības sajūta... beidzot... beidzot... beidzot... beidzot... beidzot... beidzot... atkal es....