vienna

::: šāde, ka uz jumta nevarēju tikt... pagalmā nav tas, un - tomēr... viss dusmu pilns tur augšā... mazi piloši priekšvēstneši... un tad... plīsa vīles un sāka līt aumaļām... mainīgām šaltīm... rokas pret debesīm... lielas lāses biezām kārtām pakšķēja... esmu viscaur slapjš... divas cigaretes nodzisa... tam sekundāra nozīme... zibeņa raksti tumšpelēkajā debesī... līst... lai svētīts lietus! vēl vienu... lūdzu, vēl vienu gāzienu... trrrrrrrakoti laba atbrīvotības sajūta... beidzot... beidzot... beidzot... beidzot... beidzot... beidzot... atkal es....