| tā ir labāk. |
[Mar. 29th, 2007|12:26 pm] |
skaidrais pavasara saules spogulis skatījās loga atstarotajā rūtī.cik skaisti un skaidri nu viss bija."tā ir labāk"domāja viņa.turēja rokās sudraboto mobilo telefonu un saprata,ka nav jēgas ne zvanīt,ne sūtīt sms kādam citam,kurš nu jau bija pagātnes daļa.tieši šobrīd viņa saprata,ka nemīl.ka negrib turpināt 2,5 gadu lielo sviestu.cik viss bija vienkārši."es no tevis atkratīšos ar viņa palīdzību.vienalga vai palikšu ar viņu vai ne."tā viņa domāja rudenī.un viņai tas izdevās.viņai neizdevās varbūt atkal izveidot attiecības,jo viņa saprata arī to,ka viņa bija palikusi tāda pati kā viņš-bailīga,neizlēmīga un nenormāli slimīgi aizdomīga.bet tā varbūt bija labāk.ātrāk var izbeigt sviestu bez rozā brillēm,nevis pieļat dzīves lielāko kļūdu,apprecoties un ar katru dienu redzot,kā sabrūk skaistais sapnis.kas nu ir sapnis?tā ir tikai ilūzija.viņa paliks arī viņam atmiņā kā nekas nozīmīgs.kārtējais mērķis,kurš tika sasniegts.viņa to ļoti labi saprata pēc trīs vārdiem"es tevi nemīlu"un viņai palika viegāk kad viņa tos dzirdēja.labāk kad tevi nemīl,vismaz tā pasaka nevis saka,ka mīl un visu laiku čakarē un bojā tavas attiecības.viņa skatījās pa logu uz Rīgas centru un lielo vilcienu tiltu un viņai bija tikai skumjas par to ,kad viņai kolēģi atņēma vienu brīvdienu.bet tas nekas.viņa nostrādās,jo nevajag nu vairs nekam neko plānot un uztraukties,kad kaut kas nesakrīt.labāk justies vientuļam vienatnē,nevis ar kādu kopā esot.
nožēla?nē...viņa saprata ka tā,kas visu vēlējās ideāli,nebija viņa.tie bija ģimenes iesēti putekļi viņas apziņā.viņa bija citāda,viņai gribējās fotogrāfēties.parādīt savu dotību un izlikt savu dvēseli tajā,nevis slēpt sveci zem pūra.viņai gribējās ēst suši,nevis biezputras,viņai gribējās uzpīpēt garās vogue cigaretes,lēnām vērojot,kā dūmi paceļas un izzūd saulesstaros.viņai gribējās nēsāt augstpapēžu kurpes un traki nodarboties ar seksu,iesēsties sudrabotajā kabrioletā un ātri braukt pa šosejām gar jūru.viņai ribējās nēsāt dārgu apakšveļu un dzert martini asti ar olīvēm.bet dzīve viņai bija devusi citu pavērsienu,liegusi daudz ko un izmetusi no ikdienas dzīves un aprises.bet viņai bija viegli būt vienai.vieglāk.nevis uztraukties par sviestu un domāt visādas domas,neuzticēties un kārtējo reizi pārliecināties,ka bija viņai bija patiesība.viņai patikai koķetēt ar vīriešiem un apzināties,ka viņi nekad neiekaros viņas sirdi.ka viņa nezaudēs kontroli un nebūs vāja.viņa bija dzimusi neatkarīga.un viņa tikai vēl neapzinājās patiesās būtības lielo spēku. |
|
|
