| mazliet čav. |
[Jun. 26th, 2006|12:59 am] |
meitenes mati ir sausi.vējš ir tik maigs un ass,pārlaiž pāri dažas vēsmas un atmiņas.
"kā ir būt tādam,kāds tu neesi?kā ir būt priekš katra tādam,kāds tevi vēlas katrs redzēt?" tik daudz personāži mazajā,zaļajā meitenes personāžu koka kastītē.kā lelles-tām katrai sava loma un tēls.kas ir kas?kas ir dzīve?satikšanās ar cilvēkiem,kas tevi galīgi nesaista,tēlošana,nemitīga izlikšanās pārvēršas vienā vienīgā masku ballē...mežģīņu aizkari un samta priekškars,zamšādas cimdi un tirkīzzaļš,ar rubīna akmeņiem izdaiļots acu aizsegs...tā,lai tikai var redzēt acis,kuras raugās garām,kuplām skropstām,kurās slēpjas kkas mazs,nobijies un vienkāršs...naivs...bet kopskats veido kko viltīgu.skropstas liek acīm izskatīties ļaunām,mazliet ņirdzošām..gaišās matu šķipnas pāri kreisajai acij...ai ai ai...hihī-hahā...cik tas viss ir vienkārši...tu spēlē teātri un es pietēlošu...."es būšu maza,naiva meitenīte,tādu,kādu tu mani gribi redzēt n iegūt...tu redzi daudz ko,bet neiegūsti neko.kāpēc?tāpēc,ka es jau piederu kādam mūžīgi mūžos...āmen...hihihihīīīī..."tādā valodā runā acis.acis ir smadziņu vienīgā redzamā daļa.dvēseles vienīgais spogulis.tikai neviens to neredz.mazliet tukšums,mazliet skumji.mazliet.....sviests....patīkams vēsums pārklāj zaļi samtaino zemes segu.."toreiz lapas bija citā krāsā..."mīlestības krāsā.kas tā tāda??īhihihihī....ēhehehē....naivums un stulbums.pretīgi.kas nu būs?kur tu liksi savas brīvās dienas?kad tu smējies par kko skaistu?kur ir tavi sapņi?oo nē...nejau tie murgi,kurus tu redzi katru nakti..kkāds bezsakars un sviests..."i'm gonna be with you.."skumji,matiem vējojoties,skan m.j. blige dziesma.o jā...ja jau vārdi ir ūdens,tad acīs ir atbilde.nē.nē.nē.tu neraudāsi skaļi un dziļi naktis melnas un dobjas.tu sēdēsi pie sava mazā kompjūterīša stundām ilgi un atskārsi,ka tev zudušas spējas dzejot.tu pat divas rindiņas nemāki sasaistīt kopā."čav!degradējamies?!?īhihihihīī....ēhehehehē...!!!"pat galvā tu vairs nemāki normāli domāt..vnk čav.
kāpēc ir jāceļas 7as rītā no rīta,jāpiespiež sevi izvikt no kkā,kas tik vajadzīgs un jāiet tur,kur negribi?kāpēc jāvelk krekliņi ar delkotē?kāpēc jātēlo naivā mazulīte?kāpēc stulbi jāsmejas?kāpēc jāēd tas ,kas tev riebjas,ka negribas ēst?kāpēc jāsatiek tas,par kuru tev maigi sakot ir pajāt,jo tāpat tur ir sviests.un viens vienīgs teātris,kur nekas jēdzīgs nesanāks(un tev nemaz to negribas!!)kāpēc nauda tik ātri aiziet>?kāpēc,tad kad tev patīk dejot ap stabu,visiem tik pretīgi un griboši jālūr?kāpēc tevi pamana tur,kur nevajag un nepamana,kur vajag?!??kāpēc,....meitenei riebjas italjano,kuri pie velveta prasa,kur atrodas velvets,meitenei riebjas,kad pret viņu izturas kā pret bezsmadzeņainu radību bez tiesībām.meitenei riebjas apspriest savas seksuālās vēlmes ar kādu,kurš ņirgājas par viņu."viens ņirgājas,bet otrs mīl,jo atļauj to darīt..."nē! nepiekrītu!!nepiekrītu!nepiekrītu...ko tu tur muldi??var ļaut ņirgāties par sevi arī tam,kas tevi nekasa un tajā pašā laikā ierēkt....jo viņš domā,ka ir uzvarētājs...bet uzvarētāja esi TU hehehēēē....čav. |
|
|
