| meitene |
[May. 30th, 2006|10:30 pm] |
miglainais lietus.meitene smagi kāpj pa plazas kāpnem.visi kopā.visi pa pāriem uz kinīti.meitene tēlo it kā viņai būtu kāda svarīga satikšanās.lepni uzslieta galva.taisna stāja,kas nosedz mazu ,nobijušos meitenīti.mazu ,izmisušu skuķēnu,kurai vairs nav ar ko uz kinīti aiziet.filma interesanta.bads pēc emocijām.aizmiršanās bads.sirds jau sen pēc tās bado...
seks bez mīlestības...mīlestība bez seksa.nē,meitene vairs nedara pārsteidzīgus secinājumus jūtu uzplūdā.meitene vai pareizāk sakot sieviete?jauna sieviete.viņa īstenībā tikai tagad saprot cik ļoti viss mainījies...kam tas viss vajadzīgs?viņai sāk lēni pielekt.iespējams,ka viņai iespiedies teikums par Nīčes pārcilvēkiem.būt pārcilvēkam kādam?nejau sliktā nozīme.vnk izglābt nelaimīgo no slīkšanas.kāpēc jāglābj?kapēc labdarība?tāpēc,ka kāds izmanto jūtas,kuras lēnām aizet un pārveršas žēlsirdībā un mātišķā rūpestā."Dievs,piedod mums mūsu grēkus..."pēkšņi skan meitenes galvā un kādas 5as reizes pēc kārtas.ak,Dievs!cik tomēr cilvēki ir atpazīstami un prognozējami....neinteresanti.meitene nemeklē vairs laimi,labi zinot jau iznākumu.viņas loma šai dzīve ir tikai laikam pēc žēlsirdības.grūti.muļķa clvēki.viņi domā,ka tas ir zemiski.viņi,kas nezina rūpes un raizes.uztraukumu.šie mazie,nožēlojamie,mantkārīgie cilvēciņi.ar vienu saujiņu viņus savākt tikai."tev ir mašīna?tev ir nauda?tev ir vara?tev ir izglītība?bet kur ir tava būtība>cilvēcība>mīlestība>nesavtība??vng tev 20 vai45 gadi...vng.tie,kas neapzinās laimi,tie visu slēpj naudā.karjerā.panākumos.uz citu nelaimes tiek celta tava laime!tas ir labi?pēc 20 sasodīti tukši pavadītiem gadime tu apzinies,cik tomēr tu esi tukšs.maziņš,nelaimīgs un ...viens!ne jaunības skaistumu,nedz nevainības smieklus-neviens tev nekad neatgriezīs.tava nabaga nomocītā sieva,kura jutīsies tiktāl aizmirsta,un nemīlēta,ka katru vakaru sēdēs pie tv un dzers vīnu..." .bet bērni,kuriem jau tā būs piebesījuši jūsu strīdi un mātes asaras-neskatoties tev virsū,katru dienu jau agra jaunībā ies neceļos,nezinot labas dzīves pamācību.mīļumu.secinājums-tava dzīve ir neproduktīva,jo 1)tu padari nelaimīgus citus un 2)rodi nelaimīgus cilvēkus,kuri izaug par aizspriedumainiem,alkatīgiem un nelaimīgiem cilvēciņiem līdzīgi tev!
un tad tu pamosties no rīta un saproti ,ka nemīli nedz savu sievu,nedz tavi bērni tev īpaši rūp,jo viņi nabadziņi,tika ieņemti tavas sievas centienos atjaunot brūkošās att un tavā mazaja galviņā nemitīgi lidojot plāniem un idejām,par to,kā paplašināt savu nožēlojamo biznesu un uzlabot nenozīmīgas kļūdas,kuras pat nestāv klāt tavas patiesās dzīves un jēgas kļūdām.un tad tu skrien pie 20 gadīgām meitenītēm,cenšoties atcerēties vienu meitenīti kādreiz no jaunības laikiem.to meiteniti,kurai tik ļoti patika tavas zilās acis un mīļais smaids,to meitenīti,kura bija gatava visu izdarīt tevis dēļ,uzupurēja savus nervus,labākos gadus un laiku TEVIS dēļ!!!tu meklē...meklē...bet viss ko tu atrodi tajās meitenītēs ,ir tikai iemācītais merkantilisms.tu viņās ieraugi sevi un tev riebjas.tu atgriezies ar savu audi tt mājās un tev liekas,ka līdz rītam nenodzīvosi.nav meitenītes.nav asaru.nav nekā.mājās tevi gaida tikai kkāda nelaimīga sieviete,ar kuru tu apprecējies tikai tādēļ,lai nebūtu vientuļi,tādēļ,lai prezentācijās nebūtu jāierodas vienam.jo visi cienīgi cilvēki ir laimīgi un precējušies(vismaz ārēji)....tu nezini kur tagad dzīvo tā meitene...tu neko par viņu nnesi dzirdējis jau vairākus gadus..varbūt pat gadu desmitus.cik žēl...cik žēl,ka nav iespējams atgriezt visu.žēl...bet meitene netur ļaunu prātu.tu viņai būsi mūžīgi draugs."
meitene ieiet mājā ar drebuli un lidojošu sajūtu pakrutē... |
|
|
