viagra - vienmēr vai nekad.... [entries|archive|friends|userinfo]
viagra

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

vienmēr vai nekad.... [Apr. 25th, 2006|10:45 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[music |meladze]

klusums.meitene sēž mc donalda sienās un skatās ārā pa logu...."Vienmēr vai nekad...."cik šie vārdi īstenībā līdzīgi savā ziņā... cik viss ir tuvs un līdzīgs.bezgalība un neesamība.
pagājušas daudz dienas meitenes dzīvē...Ļoti daudz..tādas,kurās apgriezies dzīvē viss,kam nevajadzēja būt.visu vai neko?nē...nēe..kuššš...meitene neko nesaprot.viņa vnk sēž un viņai nenormālīgi sāp...sāp tas,ka viņa nesaprot ko just tāpēc,ka nejūt neko...."es taču esmu tava lielā mīlestībiņa?".."jā,"atbild meitene bez emocijām."Es tevi mīlu."tikai kāpēc tad vienīgais par ko viņai gribētos tagad tā patiesi un no sirds izraudāties ir par to,ka viņai ir tukšums?"nekad veirs nebūs tā kā bija..."nebūs.pavasaris.atkal pavasaris.tikai šoreiz ar solāriju,balinātiem matiem,paagstinātu svaru.naudu,jauniem draugiem un ar to,bez kā meitene pa naktīm mira vai nost tikai pirms gada.tagad vairs nav zāļu,mammas asaru un 38 kg...gucci smarzu kolonnā un tagad vairs nav bezmērķīgu klaiņošanu uz jūrmalu un skolas bastošanas.meitene zina uz kurieni iet,meitene zina,kas viņai jādara.viņai viss jau saplānots tuvākajā laikā.darbs atņem parāk daudz laika un domu.atņem emocijas,spējas un vēlmi dzejot un raxtīt tik skaistus dzejoļus,ka sirds sažņaudzas čokurā. meitene sēž un jūtas neīsta.mākslīga.gluži kā no vaska un porcelāna.šī nepārprotami ideālā situācija liek meitenei baidīties un būt tukšai un nedzīvai.priekškam?kāpēc?kāds tam labums un iznākums?meitene vispār pēdējā laikā darījusi pārāk daudz.viņa kļuvusi laikam par porcelāna lelli,bet sirds par akmens bumbu.viltota atzīšanās mīlestībā,vienaldzīga ikdiena un daudz notikumu,pārāk daudz...viltus solījumi.liekas,ka nākotnes nemaz nav.jo meitene par to nedomā.viņa ir apstājusies kkur tagadnē.izsšķīdusi starp pagātni un tagadni.cik dīvaini...silts vējiņš.saulīte,kas nemaz nepriecē sirdi.sen jau nomirušu,nogurušu.meitene iet pa ielu un apzinās,ka viņa ir atteikusies no daudz kā.pārāk daudz kā.un viņai vienalga.viņa nekals plānus.pavisam drīz viņa dzīvos citur.un tagad viņai vairs neuztrauc vai viņu kāds krāps vai nekrāps.pievērsīs uzmanību vai pametīs novārtā.tikai tas kāds nedabūs viņas sirdi un dvēseli.nemūžam.tā piederēs tikai vējam un zvaigznēm.viņa dzīvo.ārēji šķiet laimīga.bet iekšēji valda tukšums,klusums.it kā viss būtu norimis kā pēc trakas vētras.
meitene apskata atspulgu mašīnas stiklā-lillā kurpītes,īsi svārciņi,melna jaka.meitene liekas,ka atspulgs rāda 30 gadīgu,nogurušu,nopietnu sievieti ar pieredzi.nav vairs meitenītes,kurai patika tik ļoti pucēties un vilkt tik daudz kā pārgalvīga.tagad ir klasiska,konservatīva sieviete,kura vairs netic dzejolīšiem,pasaciņām par mūžīgu mīlestību un nostāstiem par kkādiem tur prinčiem baltā zirgā.
sēžot velvetā,meitenes sirdi pēkšņi pārņem neiedomājamas skumjas.tās kā izurbj cauri visu miesu."es tevi mīlu.esmu laimīgs ka atnācu."bet draudzene tik fotogrāfē un fotogrāfē.priekškam?meitene tāpat bildes izdzēsīs.vai vismaz neliks savā albūmā un pateiks,ka viņai nepatīk kā viņa pati tur izskatās.un nepatīk jau arī.viņa bildēs izskatās tik...tik.....laimīga......bet tā nav.iekšēji meitene jūtas pavisam citādi nekā uz foto.tagad meitenei beidzot aiziet tas,kāpēc visi domā,ka viņa ir tik laimīga un viņai iet tik IDEĀLI...njā...un saka,ka mūsdienas tehnoloģija māk parādīt visu,kā ir patiesībā...nu ja...neviens jau nav vēl iemācījies fotografēt dvēseli.kad iemācīsies,tad ,iespējams būs ap 3006.gads...nākotne.meitenei paliek bailes.nākotne ir tikai pagātnes aizmiršana.pēc gadiem 1000 par mums neviens neatcerēsies.neviens neatcerēsies mc donaldu un "lietus dārzu".Raģ un māju uz Akmeņu ielas 15-71.neviens neatcerēsies logu pie kura meitene sēdēja un raudāja,klauseties Meladzi"V dvux shagah ot raja."nebūs vairs modē balinātas šķipsnas un converse šūziņi...tad kas vispār būs???vēsture,kuru mūsu bērnubērnubērnubērnubērnubērnubērnubērnubērnubērnubērnubērnubērni slikti pārzinās,lidojot šķīvīšos virs jau sen mirušās zemesuz kuras jau sen nebūs nedz koku,nedz zāles?un kāpēc mēs tik slikti zinām kko par mūsu vecvecvecvecvecvecākiem???slikta diciplīna???hmmm....auksti...liels pavasara vējš pūš meitenes kaklu...
linkpost comment

Comments:
From:[info]alexa
Date:April 26th, 2006 - 11:53 pm
(Link)
aarpraac, cik skaisti sarakstiits... man vnk truukst vaardu - bet zini, laiks noliks visu savaas vietaas... nekas nenotiek prosta tak - bez meerkja un noluuka - un tad, kad shkitiis ka sliktaak jau vairs nevar buut- tad, kad buus tikai tumsa, meli un nebuus speeka izlikties - Vinjsh Tev uzdaavinaas kko taadu ko nemuuzham nebiji gaidiijusi...