| "sapnītis"... |
[Apr. 8th, 2006|12:40 am] |
siltais laiks un skaidrās,melnās debesis,kas iepinušās kokos virs meitenes galvas tā,ka spīd tikai cauri mēness un zvaigznes kā sega...o jā...laikam jau pavasaris klāt.vēljoprojām sviests un nogurums.gribas....meitene iekāpj tramvajā pilnā ar cilvēkiem...aprīlis.neizskatās nekas īpaši daudsološs..vēljoprojām snieg un meitenei,pamostoties svešā gultā,pa aizkaru spraugu rēgojas sniegs uz ietvēm.tāds miers.meitene pieceļas un saved sevikārtībā.viņa ir nogurusi un viņai steidzīgi vajag mājās.pagulēt un ieiet dušā...
********meitene brauc tramvajā.vesels gads.bērni skrien uz ielas..bērni...kā ir būt bērnam?kā ir smieties no sirds un sapņot par ideālu ģimeni un darbu pašpiederošā veikalā bērniem "sapnītis"???ak jē...kur tie laiki??meitene tos atceras kā kādā sapnī...tieši tā..sapnis sapnī..
kinītī rāda vienu sievieti,kura aiz garlaicības nogalina savus gultas biedrus.vai tas liecina par to,ka uz pasaules vairs nav lietas,par kurām interesēties vai tiktāl visas izskatītas,ka jau paliek garlaicīgi un slepkavība dod adrenalīnu(kvai īslaicīgu)???ja tā,tad meitenei lemts laikam pavadīt visu atlikušo dzīvi garlaicībā...meitene tik sēž un viņai dziļi pie kājas,ko blakussēdošais saka par to,ka vedīs nākamreiz blondīnes uz kinīti utt.viņa pati drīz būs blondīne.lēnām un mērķtiecīgi viņa panāks to,ko vēlas.varbūt pat tas ir vienīgais,kas viņai atlicis.pirms gada viņa par šādiem vārdiem būtu dziļi apvainojusies un sākusi raudāt.bet ne tagad.viņa vairs nav tā vājā meitenīte,kas svēra 38 kg un nevarēja neko ieēst,bet ,ejot pa centru skaļi nopūtās no trokšņa iekšienē par vietām,kas viņai asociējās ar kko tik mīļu agrāk...nē..meitene vairs nav tāda.meitene laikam vairs nav meitene.. tikai meitene nevar saprast vienu-kā viņai tas kkas varēja būt tik sasodīti mīļš??o jā...ir sfēras,kurās mēs visi laikam esam idioti.bet ne jau tik lielā mērā??ārprāc...nu jā...idiotisms laikam turpinās kkādā mērā...bet tas laikam tādēļ,lai vienā jaukā dienā tas izbeigtos,kad meitene būs sasniegusi pietiekoši daudz un kļuvusi pietiekoši patstāvīga.lai pierādītu ka NAV atkarīga no tā otrā dzimuma.īstenībā jau meitene nav atkarīga no tā vispār.nekāda ziņā ne materiālā.varbūt fiziskā...meitene izjuta laiku pa laikam,ka aizvien biežāk viņas galviņā iezogas domas,par kurām viņa agrāk nebūtu ne iedomājusies.kur pasaule noved??nevelti tā ir viena liela idoima.par to meitenei atnākusi šodien atskārsme...viņai kkā pēdējā laikā par daudz ko atnāk atskārsme un arī daudz kas paliek kkā mazvērtīgs..viņa dzīvo savu dzīvīti..saņem visu,kas viņai vajadzīgs un ir +- apmierināta...laimīga???meitene nezina kas ir laime...vai tie ir blondi nokrāsoti mati??vai jauni zābaki?vai gājiens uz solāriju??vai varbūt īslaicīga ierēkšana par kādu lohu,kurš nehrena nerubī un iedomājas,ka ir lielais dzīves pazinējs??hehe varbūt tas ir tas,ka viņai tik veiksmīgi un profesionāli izdodas citos iedvest skaudību un radīt "laimīga" cilvēka priekšstatu?? :Djā...daudzi domā,ka meitene ir patiesi laimīga un ka viņu apmierina visi tie mēsli,kas viņas dzīvē iegrozījušies pēdēja pusgada laikā...lielie dzīves pazinēji..dzīvo kā zem stikla,kur viss izskatās dubultā un lielāks...jā..reizēm meitene pati tam visam nododas.aizver acis un vnk izliekas it kā viss ir ideāli.nekādu emociju,nekādu asaru.priekškam tas viss??protams šis tas jau ieslīpēts...daudzi citi t iemācas tikai gadiem ejot,bet meitenei nez kāpēc jau izdevies tagad to apgūt- savos nieka 20 gados.ja dzīve ir skola,tad jau drīz laikam būs jāabsolvē?bet kas būs pēc tam?viss ir tik f***ing vnk...cilvēks izaug no bērnības,satiek kādu,kuram atdod pilnībā savu sirdi un dvēseli,naivumu,aplaužas,sabrūk(dēļ kā tiek izmainīti daži viņa dzīves plāni.tajā skaitā ari atņemtas dažas iespējas tos sasniegt...) un tālāk satiek jaunus cilvēkus,kuriem +- čakarē dzīvīti un beigās paliek par tipiskāko vēlmju piepildītāju...fizisko.garīgo diez vai,jo tādas vairs nepastāv.....un tas ir viss??? |
|
|
