kad biju jaunāka, ak kur gan tie gadi... biju tāda ballīšu karaliene, ka tik turies. čarlstonu dejoju pa galdiem veikli izlaipojot starp absinta pudelēm un glāzēm, kādam nejaucenim veiklā spērienā ielaižot šķīvi ar sieru sejā.
gulēju uz klavierēm savā baltajā garajā kleitā, muguru izliekusi no trīsām, kas pārņem mūzikai virzoties no pianista pirkstiem caur taustiņiem uz maniem maņu orgāniem. spēcīkāgs akords draudēja salauzt manu sidi un ribas. elegance un kaisle no vīriešu skatieniem. basām kājām pa bruģi izdejot ceļu līdz mājām. smiekliem pieskandinājām klusās ielas. kāds reiz až pat ūdeni uzgāza uz galvas. manai babetei nikas i nenotika, jo taisni i spīdīgi man tie matiņi bija. ( .. )
|