lietus. Andrejs stāv logam vienā pusē - iekšā. es ārā. piespieduši degunus pie loga. mani ilgviļņotie mati slapjās sprogās. paņemu slotu un uzlienu uz jumta. kaimiņiem par biedu vicinu viņu pa gaisu un skaļi ūjinu. tad pieklusinātā balsī skaitu kādu grieķu bērnu skaitāmpantiņu. visa sāls ir manā izteiksmē, intonācijā un mīmikā. kaimiņi domā ka buros. izsauca pagastveci. ievedu šamo istabā. Andrejam patīk lietus un viņš tā arī nekustīgi stāv lūkojoties pa logu. visi domā, ka šamais noburts. apsasēdāmies ar pagastveci, iemalkojām liķierīti. pasmējāmies par jaunībs laikiem. kad abi dubļos kopā ar cūkām vārtījāmies. ārā jau visi vāles vicina un kliedz "raganu uz sārta!"
pagastvecis iziet un saka "rāmi tauta!"
|