kāju īkšķi kā krampji. ķerās un tinās ap Andreja kāju pirkstiem. veci kauli. nav tās veiklības. sāp. až patīkami sāp. jāpriecājās ka varu just savus pirkstus. vecā Kaža vecajos labajos laikos (viņai labajos) apsaldējusi Sibīrijas mežus brienot, kad pakaļ puišiem pati skrēja. bridusi pa sniegiem. apkārt vilki acis zibinājuši un gaudojuši kā negudri. a šamajai vāle rokā un tik slāj uz priekšu. puiši ar vodku sadzirdījuši, šī až dzīvīgumu atguvusi i vēl visu nakti nodancojusi. kleini gan, bet puiši jau arī acis aizlējuši un tad jau vizbulītes gar acīm zied.
toties pēc tam Kažai i pirksti apsaluši i dēls piedzima. ha! varena pastaiga ar vāli!
|