nu vot vecīts prom pilsētā pie ārstiem. iekaisums. nu... tas pats.
tā nu es tagad sēžu viena pati klusā istabā apķērusi čaiņiku uz kura mūsu kopā darinātais sildītājs. šķībs un greizs, jo dauzoties šūts. mīlestības pilns.
aiz mājas akmeņu krāvums. pa virsu dzelži un stieples. Andrejs sakrāva, lai būtu pavasarī vieglāk visu satīrīt. i pārvelku rokas pār dzelžiem. i sagriežu rokas. asinis mēģina atdzīvināt rūsu... varbūt mani noliks viņām blakus palātā, ja dabūšu iekaisumu. i jūtos kā tāds skumstošais gulbis, kam draugs... bail šādus vārdus izrunāt šādā vecumā....
|