Meli sanāk tik dabiski, ka šķiet - tā ir taisnība jeb sev par attaisnojumu var teikt - tā ir mana taisnība. Ja sāk domāt par taisnību, tad tā ir tāda pati kā objektīvs viedoklis - neiespējama, jo esi subjekts - viens cilveks, kas nevar nekādi teikti, ka vienmēr ir objektīvs. Drīzāk tas ir kā ar salauztu riteni, kas nespēj nobraukt taisni, izlīkumot tā, lai daudz maz turētos uz taisna ceļa. Līkumojot ik pa brīdim, biežāk vai retāk, tomēr esi uz ceļā.
(bez virsraksta) @ 18:21
ventstulpacija:
Meli sanāk tik dabiski, ka šķiet - tā ir taisnība jeb sev par attaisnojumu var teikt - tā ir mana taisnība. Ja sāk domāt par taisnību, tad tā ir tāda pati kā objektīvs viedoklis - neiespējama, jo esi subjekts - viens cilveks, kas nevar nekādi teikti, ka vienmēr ir objektīvs. Drīzāk tas ir kā ar salauztu riteni, kas nespēj nobraukt taisni, izlīkumot tā, lai daudz maz turētos uz taisna ceļa. Līkumojot ik pa brīdim, biežāk vai retāk, tomēr esi uz ceļā.
Meli sanāk tik dabiski, ka šķiet - tā ir taisnība jeb sev par attaisnojumu var teikt - tā ir mana taisnība. Ja sāk domāt par taisnību, tad tā ir tāda pati kā objektīvs viedoklis - neiespējama, jo esi subjekts - viens cilveks, kas nevar nekādi teikti, ka vienmēr ir objektīvs. Drīzāk tas ir kā ar salauztu riteni, kas nespēj nobraukt taisni, izlīkumot tā, lai daudz maz turētos uz taisna ceļa. Līkumojot ik pa brīdim, biežāk vai retāk, tomēr esi uz ceļā.