Es vienmēr esmu bijusi cilvēks, kas netur ilgi sevī aizvainojumu un ātri piedod. Šī īpašība man pašai ir vienmēr patikusi. Tāpēc ir grūti saprast ko darīt situācijā, kad aizvainojums nepāriet.
Pašreiz vienīgais, ko es spēju izdomāt un kādu lēmumu pieņemt ir norobežoties no vainīgā un atrast veidu, kā to izslēgt no savas dzīves. Vai tas ir pareizi?