11:05AM
Nav skaidrs, kā lai kļūstu labāks darbinieks.
pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:
kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā
pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles
nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi
No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”
No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)
Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.
Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?