in touch with my roots

šodien zvanīju vecmammai, lai apsveiktu viņu dzimšanas dienā.

kopš man ir E, es ļoti reti pie viņas braucu.

kaut arī esmu pavadījusi pie viņas daudzas vasaras, tur tāds "laiks ar vecmammu" diez ko nebija.

mēs darījām dārza darbus, gājām viņai līdzi uz fermu, kamēr tā vēl bija (ļoti ērti, turpat aiz kalna).

kaut ko ņēmāmies visi atstātie bērni savā nodabā.

normāli.

dzīvokļa kaimiņiene zvana, ka izsaukšot apsaimniekotāju un uzlikšot sodu, ka mums balkonā putni ligdzu uztaisījuši.

a tur bērniņi.

un ko viņa tagad iedomājas, ka mums viņi jāsit nost, vai?

un pilnīgi offtopic, bet benny benassi - illusion ir dziesma, kas man dejojot pilnīgi uzdzen tirpas.

also, varu teikt, ka pēc ilgstošas kārtīgas nedejošanas mazliet padancojot un palēkājot pa māju, tu vari just, ka esi vecs un stīvs, un ar vienu kāju kapā, un, jēziņ, vispār es vienmēr esmu sapņojusi, ka man būs liela viesistaba, kur dejot. tikai es vienmēr domāju, ka tur būs vairāki dejotāji, bet laikam visums manu vēlmi izpildīja tā, kā sadzirdēja.

šad tad man patīk gatavot, jo īpaši ja ir saulains laiks (kā pagājušajās brīvdienās).

uzšmorēju ratatuju.

garšvielas gan nācās improvizēt, jo izrādījās, ka biju tikai nosapņojusi, ka man ir timiāns un rozmarīns, bet tik un tā sanāca ļoti garšīgi.

neņēmu vienu konkrētu recepti, bet kombinēju vairākas, jo kaut kā vispār internetā var uzdurties tādām receptēm, kuras, jeibogu, izzīstas no pirksta un neviens nav gatavojis pirms publicēšanas.

vienā elpas vilcienā noskatījos dungeons & dragons: honor among thieves, ļoti patika.

nevaru sagaidīt, kad mēs ar E varēsim kopā skatīties filmas.

tik daudz jau sakrājies!

kamēr pie valsts vadīšanas netiks sievietes, nekas labs nav gaidāms.

tikai ne tādas, kā petravičas un kas vēl ne, kas nostājas vēstures nepareizajā pusē. i mean, srsly, kam galvā jādarās [..], bet tas ir cits stāsts.

tagad mums būs atkal kaut kādi veci vīrieši pie varas, kas dzimuši pagājušā gada piecdesmitajos gados, kuru jaunība bija sešdesmitajos (vai septiņdesmitajos, bet tas nav līdzējis, jo viņi ir vīrieši; un psrs, for fucks sake). ir taču skaidrs kā diena, ka viņi ir tajā vecumā, kad viņiem ir viens pīpis par citu cilvēku, pat ja tie ir savi tautieši, vajadzībām. viņiem bija vienlaga pirms vecumdienām, un ir vienalga tagad.

labi, prezidentam diez ko liela teikšana nav, tas vienīgais mierina.

anyways, we are all doomed.

šlesers dzimis 70. gadā, bāc, we are all totally doomed, viņš vēl ilgi grozīsies apkārt.

bet kas ieņems ministru prezidenta vietu? aaargh, this is so depressing. visi ziņu portāli varētu izčibēt un palikt tikai grāmatas.

tā kā šodien brīvdiena, ko es uzzināju 6:26 ar īsziņu no darba un ar vēl kādu kaudzīti whatsapp ziņu no bērnudārza un vēl no darba, tad varēju bez bēdu iet uz donoru dienu.

tās agrās īsziņas iztraucēja manu izskaitļoto 8 h miegu, saules šodien maz, sajūta - neizgulējusies.

donoru dienu izlēma apmeklēt laikam vismaz trīs reizes vairāk cilvēku, nekā parasti.

anyways, labāk koncentrēties uz to, ka šī būs īsā nedēļa.

lai arī palika mazāk laika izdarīt darbus līdz piektdienai.

šodien noskatījos goodfellas pirmo reizi. sanāca tāda kā reja l. pieminēšana.

bet vēl arī sanāca, ka roberta de niro varonim te bija iesauka

the irishman.

lai arī es dodu priekšroku papīra grāmatām un bibliotēkai un esmu arī diezgan pacietīgs cilvēks, kā jau sievietes audzinātas, citreiz tomēr ir labi, ka ir kindle un interneta maksājumi.

tikai traucē koncentrēties kaimiņa zāles pļaušana aiz loga.

traucē koncentrēties jebkam.