|
[26 Oct 2005|12:51pm] |
Mana mamma man reiz teica, lai nekad neaprecos ar kādu cittautieti. Kautkā šī saruna ar viņu man ir iespiedusies prātā.
Un nu jau bieži vien ir tā, ka itkā vajadzētu iepazīstināt mammu ar savām meitenēm. Nekas traks, bet tomēr kautkā dīvaini. Kad pienāk tas brīdis kad itkā būtu tāda iespēja vienmēr atceros šo sarunu un rodas tādas kā bailes, ka mana māte būs manī vīlusies. Gļēvulība? Nē. Drīzāk pārāk liela mīlestība pret savu mammu.
|
|
|
[26 Oct 2005|08:36pm] |
|
Brīnišķīgi viņa saņēma manu atvainošanos, bet tā vietā lai piedotu viņa zvana un turpina mani lamāt. Jauki. Un dīvaini kautkā es esmu tā ļaunuma sakne. Phe. Varēja jau nedaudz mani pažēlot. Un es vēl skaitos egoists...
|
|