| mans tiko dzimušais rīts. |
[Jun. 10th, 2005|03:07 pm] |
Klausos japāņu balādi un dzeru rīta( a'la pēcpusdienas kafiju) ar tēva liķierīti.Bārā, pudelē vietā ieleju ūdeni, lai nepamana iztrūkumu- liķiera krēmīgā krāsa saduļķojas. sakratu pudeli.kā bērnībā.Nē, nedomājiet, es nebiju bērns alkoholiķis un sen jau vairs nevajag atjaukt ar ūdeni - viss ir atkāts un redzams. Tikai gribās nosatlģiju.Bērni jau ir lieli. Pat acainā māsa, kas uzcirtusies maigi rozā kleitā lepni aizsoļo skolas virzienā uz savu izlaidumu. Smalkā, mazā lēdija, kas manā bērnībā viegli ietilpa manos leļļu ratos un tauriņus uzskatīja par mušām, no kurām ļoti baidījās.Skaista.Tas lasāms visu garāmgājēju skatienos. Vienmēr ir tāda bijusi.Vienmēr būs.
Basām kājām sēžu uz lodžijas un sildu basās pēdas saules uzkarsētajās flīzēs. Uz pleca uzsēžas dzeltens tauriņš (a'la muša).Smejos pati par sevi. ko tālāk? |
|
|
| Michio ... |
[Jun. 10th, 2005|08:19 pm] |
Mēs laikam bijām savādāki.Savā izlaidumā kleita izturēja visu- sākot no garlaicīgām uzrunām, beidzot ar gulēšanu smiltīs pie ezera 4ros no rīta, kurpju sviešanu no 3.stāva tukšajos pagalmos un nebeidzamos dūmus un absinti.Un ieguva īpašu nozīmi. Nē, ne svētu, jo atmiņas ne vienmēr ir svētas, tās bieži ir nodevējas.tāpēc.
Lai nu kā - nepatīk man tas pēkšņi džinsotais bars, kas vēl stundu atpakaļ lepni un neveikli soļoja apkārt uzvalkos un kleitās un tagad stāv, nemākulīgi virpina rokās cigaretes un gaida manu Sīko uz kapnēm.Sīkā lepni, iguāniski izsoļo no mājas un viss bars pazūd tuvējā pagriezienā."Un sākas viss no gala...",gribas dungot man. |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2005|08:34 pm] |
|
Tu tici Ticiānam? |
|
|