| Ja gadījumā esi VELVET...un ja nu neesmu? |
[Jan. 13th, 2004|09:17 am] |
| [ | mood |
| | nogaršojošs | ] |
| [ | music |
| | Placebo- Taste in men | ] |
Cilveeks pierod pie visa...Sapratu, ka man laiks kaut kaa pēdējā laikā rit pārāk lēni. nu, ne lēni, bet tā kā melnbaltās filmās, kad ir maz skaņu tikai fona mūzika un kustības...tur viss notika ātri un tā redzami, man it kā ātri bet īstenībā ļoti lēni, tikai tas ir neredzami. to redz tikai ienirstot, daži...or neviens...vienkārši, kas agrāk likās jaunums, tagad ir rutīna. man vajag tikai tā ļoti glīti pasmīnēt un pamāt -atā- bet nezinu, vai TO es vēlos, vai vienkārši neteikt nekā un pazust.
vakar sēdējām kāpnēs uz radiatoriem un nez no kurienes ieradās melns un superpūkains kaķis...ierāpās klēpī un murrājot aizmiga. gribēju iet prom, taču negribējās mest to ņurdošo brīnumu no klēpja laukā. savāds kaķis. kaķi vispār ir visskaistākie dzīvnieki, paskatoties uz vinjiem visiem var pateikt- kaķi ir skaisti, ko nevar darīt paskatoties uz cilvēku. cilvēks man mēdz būt pilnībā skaists un ~neļaujošspiekasīties~ tikai kādā noteiktā mirklī- ar noteiktu sejas izteiksmi un mīmiku, ar noteiktu dvēseles stāvokli. Cilvēki ir vienkārsī sērijveida prece, kā visi...Bet kaķi ir skaisti...
ielieku vienu cd...tad vēlvienu...tad vēl vēl vēl vēl un vēl...un nekas nepatīk. vajag kaut ko tādu ko būtu vērts atcerēties...patrāpās Placebo- Taste in men...sen jau neklausos, taču...IR vērts atcerēties. Klausos...
-garšojošs vīrietis- |
|
|
| gūtnieču anomālijas... |
[Jan. 13th, 2004|08:35 pm] |
| [ | mood |
| | apathetic | ] |
| [ | music |
| | Starsailor- Alcoholic | ] |
šodien nez kāpēc acu priekša visu laiku kaut kādas pagātnes ainas...atceros sawu "sweet" beernību...
0-1
nekas, tukshums, tikai gumijas lelle- Lilija, viņas supermīkstās, pretīgi gumijotās kājas un rokas, pretīgi glumas un mana brūnā sega, mans zilais, plastmasas podiņš.
2-3
ooo! jauks laiks...vecvecmaates smaidiigaa seja, pirmās lūpukrāsas ar kurām tiek apzīmētas tapetes un galvas sišana pret radiatoriem, naglu bāšana kontaktligzdās, pankūku cepšana ar tēvu, kas to toreiz pieprata vēl mazāk par mani, mēle pie aukstā durvju roktura un draudzene Anna, kas mēdz ēst sniegu.Guļbaļķu mājiņa tur, pagalmā, kur visi mūsu pagalma "krutie čaļi" (no 3-6 gadus veci) taisa štābu...es piedalos...
ar aldi spēlējam dakterus- sēžot pliki cerinjkrūmā...
4-6
bērnudārzs, ar Aldi lasām zilā plastmasas spainītī gliemežus- vīngliemežus. tie būs izlūki mūsu smilšu pilī. Pēdējā brīdī atsakos aprakt tos smiltīs un spītīgi bāžu tos savas lillā kleitas kruzuļotajās kabatās...kā mans riebās tie kruzuļi...toletē saderam kurš ilgāk rādīs dibenu pa otrā stāva toletes logu...pavasaris, atveram logu un uzvaram abi - ar gulēšanu divstāvu dzelzs gultā bez pusdienām.
Kotlete, kas riebjas, bet kamēr nav apēsta nevar iet gulēt...skatos apkārt un meklēju, kaut ko kur nobāzt kotleti...Skapis... uzsviežu uz skapīša...viņa aizkrīt aiz tā, auklīte uzliela un laizh klausīties pasaku, kura riebjas. Griebu gultā tikai tāpēc, lai laistu zīmītes un mestu akmeņus lejā gulošajam Aldim.
kaimiņu Janeks- poļu puika ilgi man skaidro un ieskaidro, ka melnās saulespuķu sēklas jāēd ar visu mizu. Apendicīts un Janeks, kas mulsdams nāk un nes negaršīgus apelsīnus.
.......Skola.....pirmais septembris un stāvot ierindā ar jauniepazīto melnmataino meiteni špļaujam uz kleitām tiem, kas stāv mums priekšā...
7-10
muljkiibas, gandrīz nekā neatceros..man blakām sēž Arturs. Guļu slimnīcās visu laiku un nezin kāpēc netālu no dzemdību nodaļas...logā pilnmēness un grūtnieces- nesmukas un lieliem vēderiem, raudošas un agresīvas guļ gaiteņot- gultās uz riteņiem.Viena skatās manī savām zivs acīm un noglāsta galvu...tad es sapratu, ka negribu bērnus...nekad...
10-15
māxslas skolas gaitas -uzsaakums....visa veida pirmās (un pēdējās!) reizes...īsti draugi...īstas vasaras...dzīve rit uz priekšu...atklāju placebo&the cure....
16-....
daudzu vairs nav....un nebūs manis arii nav.... |
|
|