| Ja gadījumā esi VELVET...un ja nu neesmu? |
Jan. 13th, 2004|09:17 am |
Cilveeks pierod pie visa...Sapratu, ka man laiks kaut kaa pēdējā laikā rit pārāk lēni. nu, ne lēni, bet tā kā melnbaltās filmās, kad ir maz skaņu tikai fona mūzika un kustības...tur viss notika ātri un tā redzami, man it kā ātri bet īstenībā ļoti lēni, tikai tas ir neredzami. to redz tikai ienirstot, daži...or neviens...vienkārši, kas agrāk likās jaunums, tagad ir rutīna. man vajag tikai tā ļoti glīti pasmīnēt un pamāt -atā- bet nezinu, vai TO es vēlos, vai vienkārši neteikt nekā un pazust.
vakar sēdējām kāpnēs uz radiatoriem un nez no kurienes ieradās melns un superpūkains kaķis...ierāpās klēpī un murrājot aizmiga. gribēju iet prom, taču negribējās mest to ņurdošo brīnumu no klēpja laukā. savāds kaķis. kaķi vispār ir visskaistākie dzīvnieki, paskatoties uz vinjiem visiem var pateikt- kaķi ir skaisti, ko nevar darīt paskatoties uz cilvēku. cilvēks man mēdz būt pilnībā skaists un ~neļaujošspiekasīties~ tikai kādā noteiktā mirklī- ar noteiktu sejas izteiksmi un mīmiku, ar noteiktu dvēseles stāvokli. Cilvēki ir vienkārsī sērijveida prece, kā visi...Bet kaķi ir skaisti...
ielieku vienu cd...tad vēlvienu...tad vēl vēl vēl vēl un vēl...un nekas nepatīk. vajag kaut ko tādu ko būtu vērts atcerēties...patrāpās Placebo- Taste in men...sen jau neklausos, taču...IR vērts atcerēties. Klausos...
-garšojošs vīrietis- |
|