The one on the two wheels' Journal
|
Monday, August 11th, 2003 |
|
||||
Biju laukos un sanaaca aktiivi padarboties ar velosportu. Ir divi svaigi staasti, taatad: Ar vienu personu seedeejaam pie ugunskura, suucaam viinus, un ap 3 riita vinjai ienaaca praataa braukt uz juuru ar ritenjiem. Es kautkaa nepiefikseeju, ka jaunkundze bija manaamaa alkohola reibumaa un piekritu doties shajaa celjojumaa (liidz juurai apmeeram 30km). Bija tikai viens lukturis kuru es uzmonteeju uz sava ritenja, jo braucu pa priekshu. Bet jau pirmajaa nobraucienaa par izvarotu grants segumu es aizmuguras izdzirdeeju kliedzienu. Kaa vinja pati staastiija peec taa kad vinju sanesa vinja gribeedama labot situaaciju nospieda prieksheejaas bremzes. Secinaajumi: 1)Nebraukt alkohola reibumaa uz velosipeeda 2)Nebraukt pa nakti ar riteni kuram nav apgaismojuma |
||||
|
|
||||
Otrais staasts ir shaads: Noleemaam sataisiit visvieglaako PSRS shosejas riteni - start-shose. Tika nopirkta jauna stuure un seedeeklis. Dienu mociijaamies kameer vinju salikaam, jo tam ir ljoti tizla aatrumu paarsleegshanas tehnika, un lai buutu normaals kjeedes sastiepums ir ilgi jaamocaas. Vel tajaa konstrukcijaa ietilpst divas skruuves kuras neljauj iesleegt neesoshu aatrumu - t.i neljauj visai tai pariktei ielekt spiekjos. Protams mees, kaa iisti viiri, par taadu lietu aizmirsaam un taas skruuves nepaarbaudijaam. Peec paaris kilometriem notika tas, ka visa taa parikte kas atbild par aatrumu paarsleegshanu ieleca spiekjos un gandriiz tika piedziivots kritiens. Tomeer muusu neuzmaniibas rezultaataa aizmugureejais disks ir izvarots un arii aatrumu paarsleegshanas mehaanisms ir nelietojams. Staasta moraale - kad esi veicis remontu paarbaudi vai viss ir kaartiibaa, jo varbuut naaksies nozheelot, ka to neizdariiji. |
||||
|
|
||||
Tā kā lielākoties šeit tiek postēts par pārvietošanos uz velosipēda, kaut arī komunitijs ir tipa - tiem kas uz diviem riteņiem, nolēmu nedaudz iekrāsot vienmuļo velosipēdu fonu ar kādu storiju iz motocikliem. ( ... tālāk ... ) |
||||
|
|
||||
Domaaju, ka neko revolucionāri jaunu nepateikšu, bet pilsētas iedzīvotājiem, kuriem gribās uz jūru, ir izteiktas priekšrocības, ja pie rokas ir labi ripojošs velo. Personīgi es minos uz Vecāķiem un pie "Vecāķu pagrieziena" laižu pa kreisi vēl kādus km 3-4 [braucu bez spidometra] līdz Mangaļsalas bākai. Pie jūras dodos uz Vecāķu pusi, kur pēc ~800m ir nogimuša ķuģa vraka paliekas. Tur arī kāpās neraucēti var mēģināt iesauļot baltos dibenus. Cilvēki darba dienās faktiski nav nemaz-- kādi 5 uz km. Mājup parasti dodos no Vecāķiem, līdz tiem aizstumjos, lai paskatītos, kā iet civilizētajā pasaulē un nobrīnīties, kā var "sauļoties" viens otra ēnā. Vienu gan es nevaru ciest - braukt gar jūru. Pieņemu, ka tas ričukam nemaz nav īpaši veselīgi. |
||||
|
|
||||
Agrāk man patika baisā ātrumā dzenāties pa Rīgu, pa mazajām ieliņām, kur daudz cilvēku un citu šķēršļu. Tagad notikās tā, ka iznesu vienam taksim stiklu ar savu pakaļu. Laikam biki nomierināšos uz brīdi, a moš i uz ilgāku laiku. Postoju iekš velo, jo gribēju visiem pedāļu minējiem pateikt - esiet uzmanīgi out there ! |
||||
|
The one on the two wheels' Journal
|