|
[31. Jan 2005|00:12] |
diena ir nomierinājusies. visu dienu situsi laiku, es varu uzelpot. un atļauties rīta kafiju šajā laikā. no krūzes ar eņģeļiem. un domāt, domāt domāt. par to kā kļustu veca. es to varu tik skaidri izjust, jo nekas par to neliecina. ne kripatiņas. un tas ir tas briesmīgākais - ne zaudētu ilūziju, ne krunciņu, ne kādu citu ārējo vai iekšējo defektu. Un tāpēc tas ir Klusums Pirms Vētras. Un tāpēc es pamodīšos Vienā Rītā un sapratīšu, ka tas ir noticis. Nav svarīgi vai pēc gada, 5, 15. Tas notiks caur pamošanos Vienā Rītā. Plaukstu sasitiena attālumā. Mazliet par to liecina Merķeļielas posms no Stacijas līdz Baronielai darbadienu vakarpusēs, kad pēc iespējas ātrāk cenšos noķert tramvaju, un tad garām kinoteātrim Daile, un uz mājām. Tās ļaužu pārpilnās ielas - it īpaši pretī cirkam, un tad tu neglābjami saproti, ka tieši tā ir dzīve, īstā dzīve. Un nekas vairāk. Tu centies noslēpt riebumu. |
|
|
Comments: |
tad jau... tad jau... man nav dzīves. pat nav cerību uz to. Liepājā nav ļaužu pārpilno ielu.
| From: | veina |
Date: | 31. Janvāris 2005 - 00:44 |
---|
| | | (Link) |
|
tas ielas posms ir tik riebīgs! bet vispār - izjūtas ir nedefinējamas, un man ir aizdomas, ka ir brīži, kad man tas posms pat patīk. bet patīk tādā nozīmē, kā mums dažkārt mēdz patikt kaut kas neķītrs vai riebīgs. ar tādu baudas, kauna un laimes piedevu. nav labi tas
man ielas posms varētu patikt tādā ziņā, ka reizēm tik ļoti ir vajadzīgs pūlis, kurā noslēpties.
kā Tu zini, kas ir labi?
| From: | veina |
Date: | 31. Janvāris 2005 - 00:55 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, protams, pūlis, kur noslēpties. arī es tā daru. bet tas pūlis ir savādāks. grūti pateikt tieši kāds. tas nav skaists - tajā posmā ir daudz sīku bāru un spēļautomātu zāļu. nošņukrkušu bomžu un nodzērušos ģimenes tēvu. un godīgie pilsoņi steidz uz mājam
dažreiz pietiek ar pūli sevī.
dažreiz pūlim pietiek ar mums. pa vienam.
| From: | veina |
Date: | 1. Februāris 2005 - 02:09 |
---|
| | | (Link) |
|
arī tas | |