| |
[15. Okt 2005|17:22] |
|
Ej kā apmātais tātad kā brīvais, garām uzrakstiem tirgus un cirks. /4BK/ |
|
|
| |
[16. Sep 2005|00:10] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | neprasti domīgs | ] |
| [ | Mūzika |
| | dušastroksnis | ] |
es sevi iedomājos kā mazu motoriņu, kas ģenerē enerģiju. un galīgi nav svarīgi kam, godavārds. stāsts ir vecumvecs |
|
|
| |
[14. Aug 2005|14:03] |
ceļošana ir vispareizākais eksistences veids. būt svešumā lai atgrieztos izbaudīt 15 minūtes māju. bez blēdībām. impulsīvi jā impulsīvi nekad |
|
|
| hmm... |
[7. Jun 2005|15:45] |
|
Dz. vakar atzinās, ka līdz 12. klasei esot domājis, ka ir debesjumts nevis debesjums. |
|
|
| |
[5. Jun 2005|13:30] |
|
iegrebt šo gadalaiku ādā, lai neaizmirstas ne mirklis, lai pietiktu visiem rudeņiem |
|
|
| |
[29. Maijs 2005|16:06] |
šim laikam piemīt īpaša smarža. tieši šobrīd un tieši tagad. un citgad tā vairs nebūs. es sauli gaidīju jau no septembra, neatceros, kad vēl būtu kaut ko tik izmisīgi gaidījusi un te nu viņa ir, tik spoža, tik neticama.
man liekas, ka pagātnes vairs nav, un nākotnes arī nebūs, tikai šis gadalaiks |
|
|
| |
[9. Maijs 2005|18:47] |
|
burtus var sakārtot secībā, un tad tie iegūs nozīmi un jēgu. tāpat arī domas. varbūt iluzori, mānīgi, bet man galvenokārt šķiet, viltīgi. man ļoti patīk stāvēt LZA 6 stāva kāpņu laukumiņā un smēķēt un skatīties uz Gogoļa ielu, un domāt par būtiskiem eksietences jautājumiem. lai gan tas ir smagi un bezjēdzīgi, es neteiktu, ka gluži bezcerīgi. salt un domāt. kad cigarete ir izpīpeta, tās domas vienmēr tur arī paliek - 6 stāva kāpņu laukumiņā |
|
|
| |
[3. Maijs 2005|07:19] |
Kails, pilnīgi pakļauts šī visnelaimīgākā laikmeta salam, ar šīssaules ratiem, ar citsaules zirgiem, es vecis, dauzos apkārt. (...) Apkrāpts! Apkrāpts! Ja reiz paklausi nakts zvana aplamajai šķindai – to vairs nekad nevar vērst par labu.
/Kafka - "Lauku ārsts"/ |
|
|
| |
[1. Maijs 2005|02:25] |
|
pūšu cigarešu dūmus un tēloju pūķi, tādu zaļu, diezgan labdabīgu, un tomēr Pūķi |
|
|
| |
[18. Apr 2005|23:57] |
|
šodien rimi pērkot cigaretes pārdevēja man uzdeva jautājumu: "Cik Jums gadu?", es atbildēju, 18, tad jutos pārsteigta un nobijos |
|
|
| |
[17. Apr 2005|21:08] |
|
redzēju zalkšu karali |
|
|
| |
[15. Apr 2005|22:21] |
nogurums. labsajūta. mazliet bailes. daudz apņēmības. vakara kafija. vasaras sapņi
ir labi, ir, un būs labi |
|
|
| |
[5. Apr 2005|10:32] |
|
dzeru vaniļas kafiju, ārā ir saule |
|
|
| |
[31. Jan 2005|17:24] |
|
nudien, esiet sveicinātas skumjas |
|
|
| |
[31. Jan 2005|00:12] |
diena ir nomierinājusies. visu dienu situsi laiku, es varu uzelpot. un atļauties rīta kafiju šajā laikā. no krūzes ar eņģeļiem. un domāt, domāt domāt. par to kā kļustu veca. es to varu tik skaidri izjust, jo nekas par to neliecina. ne kripatiņas. un tas ir tas briesmīgākais - ne zaudētu ilūziju, ne krunciņu, ne kādu citu ārējo vai iekšējo defektu. Un tāpēc tas ir Klusums Pirms Vētras. Un tāpēc es pamodīšos Vienā Rītā un sapratīšu, ka tas ir noticis. Nav svarīgi vai pēc gada, 5, 15. Tas notiks caur pamošanos Vienā Rītā. Plaukstu sasitiena attālumā.
Mazliet par to liecina Merķeļielas posms no Stacijas līdz Baronielai darbadienu vakarpusēs, kad pēc iespējas ātrāk cenšos noķert tramvaju, un tad garām kinoteātrim Daile, un uz mājām. Tās ļaužu pārpilnās ielas - it īpaši pretī cirkam, un tad tu neglābjami saproti, ka tieši tā ir dzīve, īstā dzīve. Un nekas vairāk. Tu centies noslēpt riebumu. |
|
|
| |
[17. Jan 2005|22:23] |
|
es varētu noticēt, ka pasaule tika radīta no smiekliem |
|
|
| |
[13. Jan 2005|04:55] |
|
i must be dead for there is nothing but blue snow and the furious silience of a gunshot. two birds crash blindly against the glass surface of a lake. i am cold, religiously cold. the birds burst from the water, their wings like silver |
|
|