Ir vasara, un pēc ilgiem laikiem es esmu ļoti izbadējusies un lustful. Gribas vēlas nakts pastaigas, dzert vīnu, vai sidru, vai ko citu, apreibt, dejot klubā žilbinošu gaismu ņirboņā un piespiesties nepazīstamam ķermenim, ieskatīties acīs ilgāk par 5 sek, lai vismaz uz brīdi justu ko netveramu un elektrizējošu, pirms atgriezties dienasgaismas rutīnā.

Sapņoju par psih. šonakt. Ērmoti, pilnīgi neraksturīgi un pārspīlēti bija gan apstākļi, gan vieta, gan apkārtesošie cilvēki, tomēr, kā jau bieži sapņos mēdz būt, arī šajā viss šķita tik īsts un reāls, ka varētu tam pieskarties. Līdz ar to arī emocijas bija pietiekoši dzīvas, lai prāts diemžēl atpazītu to, ka mēs atrodamies labu gabalu ārpus rāmja un censtos pats sevi cenzēt un bremzēt, pat sapnī, kur it kā taču viss iedomājamais un neiedomājamais ir atļauts.