Cēlgāzes

Es spēlēju (mācos) bungas 2 gadus, un nu man gribas, lai kāds vēl bez manis ir mēģa zālē. Gribas kopā sākt spēlēt, negribu koverus spēlēt, bet gribu cilvēkus, kas paši grib kaut ko eksperimentēties un radīt. Ko gan citu es kā "roka" klausītājs varētu gribēt: ģitāra (ritms vai pilnīga efektu šīza), bass (šizīgs vai regulārs), sintezators (riktīgi šīzīgs šitais gan gribētos). Spēlēt eju reiz nedēļā, labprāt biežāk. Ja spētu dziedāt sitot to arī darītu, neesmu vēl informēts par savām dziedātprasmēm. Citi ar var dziedāt. Un lai šis viss neizklausītos pēc kaut kā nezināma un nenoteikta, daži mūzikās ansambļi no "roka" ko klausos, bet tiešām neko kopēt negribas, gribas darīt to kas patīk, tā kā tas patīk, labi, tad tās grupas ko es klausos:

Sids Barets (Syd Barrett) - Pinki ar forši, bet Sids patika, ka trikšķināja ko gribēja un bija pofig ko citi par to domā;
Rage Against The Machine - nesmu neko masīvāku atradis, tik jaudīgs skanējums no 3 instrumentiem, elīta grupa;
Red Hot Chili Peppers - ja kaut reiz latvijā būtu tāda grupa ar tādu profesionālo līmeni, darbs par ko jāsaņem miljoni;
NIN - Trents Reznors laikam varētu būt mans elks, ja tādi ir, maģisks viss kas ar NIN un T.R. saistīts;
Pearl Jam - cilvēcīgi un "roks" var iet roku rokā, baigi jauka grupa, uzsvars uz 'jauka';

bez elektroniskiem NIN vesela gūzma, klasiķi un 'nesenie' industrāļi: Klauss Schulze, Rosewater, Lustmord,...

pietiks, ieskats gan jau kaut kāds ir.

Revolucionārā sacelšanās

Tik stulbu nosaukumu esmu izvēlējies žurnālam.. galīgi tematiski neiet kopā ar profilbildi no kuras es nešķiršos. Kā var nomainīt to pirmo?

Jā, man ir viena tāda. Man kopumā vai nu negaršo vai ķerrrrmenis neprasa saldumus, bet man jau izsenis ir tāda trauma, ka ieraugu smuku saldumu iepakojumu un gribas nopirkt (atvērt, pagaršot, baudīt(mmmm)), bet es jau apriori zinu, ka man negaršos vai arī bauda nebūs ne tuvu tik liela kā iepakojumu nopērkot vai atverot. Šodien flīžu vīri darbā atnesa šokolādi, vācu, mmm, sarkans iepakojums, zemenes virsū, jeah, kastīte riebjoši precīza un glīta, es, protams, rauju vaļā, piestumju muti, un konstatēju, ka tas viss garšo nevis pēc zemeņu jogurta šokolādes, bet pēc ziepēm ar zemeņu garšu un šokolādes izskatu. Pēc tam apēdu ābolu, tas gan bija labs.

Kaut kas jau jāiecep arī šeit. Jāpadomā ko izstāstīt, jo citādi jau ieraksts būs gaužām īss. Varu sākt ar to ka tikko izgāju dārzā un nopurināju vienīgajai eglei sniegu no zariem, nu, lai nenolūst. Vispār, te pārdaugavā, sniegs sagrūsts tādās čupās, ka tuneļus var rakt. Tagad iedzeršu zaļo tēju, kas seko pēc 2 kafijām, un atgriezīšos pie digitālās zīmuļošanas, jo man, areče, renderējās paraudziņš, un uzradās brīvbrīdis cibai. Pagaidām.

Senos laikos, kad vēl nebija izveidojušies ezeri un upes, bet bija tikai viena liela ūdens tilpne un viena liela zemes strēle, dzīvoja mazs, divkājains cirslītis. Viņam katru dienu bija jāceļas 7:30, lai ietu apraudzīt savus labības laukus, puķudobi un lielo, dziļo aku, kur mēdza iekrist vardes. Noejot gar labības vārpām un sarkano magoņu dobi, viņš aplūkojās vai nevajag izvilkt kādu neveiklu vardi, kad tas bija izdarīts, viņš gāja atpakaļ vispirms pie magonēm, apravēja tās no nezālēm, aplēja ar no akas atnesto ūdeni. Katru 1dienu viņš vienu magoni noplūca un ielika savā krekla krūšu kabatā. Tad viņš gāja apraudzīt labību, padzenāja peles un putnus, kas lasot kritušos graudus un meklējot tārpus allaž izbradāja labības stiebrus. Cirslītim tas diezgan kretinēja, bet tādu tīru, tiešu ļaunumu jau viņš neizjuta pret šiem kustoņiem, daļēji tas bija tamdēļ, ka putnus viņš apskauda to lidotprasmes dēļ, bet peles par to, ka ja tās tiktu baigi aizvainotas, tās varētu viņam sadot ķobī, jo peles parasti bija lielākas nedaudz par pašu cirslīti.

Visa vasara pagāja diezgan mierīgi, un raža jau sāka nogatavoties. Arī magones bija nometušas savus sarkanos plīvurus un jau vējā grabēja. Bija traki jāuzmanās lielākā vējā iet gar magonēm, jo varēja izbirt melnās sēklas ārā un uzkrist cirslītim uz galvas, un ja mēs zinām cirslīša izmērus, tad saprotam, ka tāda viena magones sēkla varēja uztaisīt brangu punu cirslītim uz galvas. Tad kādu dienu, pēc nakts, kurā bija liels vējš, viena no magonēm bija nolūzusi un uzkritusi uz akas, ai, ai, tas bija nelāgi. Cirslītis tabūja uz 4 labības vārpām nolīgt peli Ņirbaci, kurš palīdzētu nocelt magones masīvo kātu nost. Kad viņi to izdarīja, cirslītis paņēma no vagūža savu mazo rokas zāģīti un sazāģēja magoni, un nolika šķūnī uz ziemu, ko kurināt, kad birs sniegs un sals pirksti. Kopuma darīt bija daudz ko arī citās dienās, bet šodien vairs nevaru pastāstīt, jārasē.

P.s.
Cirslīti sauca Dacjūks.

ir migla. ārā. aiz loga. tepat. pārdaugavā.

melns lekāls
tizls zīmul's

man 2 bļerkšķ. kur pirkt?

Šis rīts sākās padīvaini, no padīvaini uz dīvaini dienā . Bet vakars, šis vakars ir pārreāls. Sajūta ir neskaidrojama.

viltīgos veidos esmu panācis ka birojā skan Swordfishtrombones, Ghosts. jāmēģina kaut kā izkonkurēt swh. labi,situācija jau vienkārša man. varu savā kabūzī klausīties ko gribas, bet kad jāaiziet pēc kafijas vai uz WC, tad negribas dzirdēt bezgalīgās reklāmas, apnikušos DJ vai drausmīgās populārās mūzikas pērles. tā kā, uzdevums nebūs viegls, bet es izcīnīšu cienījamu ceļu uz WC.

tagad jāiet gulēt.

Es visu dienu tirinos apkārt un domās sevi mānu, ka rīt nu gan mācīšos rīt tik būs. Skuju. Nekā nav, jau 2tro dienu es neo nedaru un nīkstu sen lasītās tīmekļa lapās un skaipos un citās laika nosišanas vietās (arī pie ledusskapja). Un vīrusus noķēris laptops.Dzeram abi tēju un domājam ka piespiest vienam otru PIESPIEST pildīt iekrājušos darbus.


This is the fix

Gremdējos vecā TTD. Vecās lietas aizmirstās, bet tas ir ļoti labi, jo tad lielāks prieks, kad viņas atceras. Un Novemrī vienmēr man notiek 'lielākas' lietas kā citos mēnešos. Ir vērts beidzot izrunāties tajā novembrī, sassssodīts. Vēl viens īsais mēnesis un jau nākamie svētki būs klāt. Kuros būtu jāizgaismo visiem cilvēkiem sejas. Katram piemontē lukturīti un lai staigā spīdēdami. Latvijai ir jāiedegas sākot ar katru pirmklasīgo pilsoni. Ejiet, nāciet. dslkfsdfsfd Bekot ejiet.

http://theslip.nin.com/

samaksa: iedot savu meilu

The Slip. Labs darba nedēļas sākums.

divi gadi nogaajushi, vismaz peec datumiem ja luukojas

Marta te veel darbojas?

lietus parīzē un vēžiem siltas kājas

.

Nebiju ciemos pie paartikas uz Food2005, toties aizgaaju pie Anrii Matisse ciemos. Kapeec visas jaukaas dienas nosleedzas ar katostrofaalu nogurumu un paarsmeekjeetiibas sajuutu. Bet kopumaa 9. un 10. septembris bija jauks. Jaa un visam pa vidu veel sanaaca sataisiit Martai bildes. Jauka nedeeljas nogale un paldies par to atsevishkjiem cilveekiem, jaameegjina atdariit vinjiem tas.

a' kapeec Nirvana man speelee?

Vegatable Man where are youu..