| mostos.... |
[Mar. 7th, 2009|01:44 pm] |
| [ | Fīlings šobrīd |
| |  cheerful | ] |
| [ | Klausos uz pilnu klapi |
| | Jason Mraz - Life is wonderful | ] |
Diena sākās diezgan forsi... es pamodos :D un modos ar domu :"Nu taču celies! jāsavācās, jāsakrāmē mugursoma(pēc dažām stundām atiet vilciens uz mājām :D ), ja būtu to sasodīto somu sakrāmējusi jau vakarā tad tagad varētu gulēt...ehh...
Nu tur pa vidu tehniskas lietas, sakemmējos un bla bla
Nākošais jaukais brīdis bija, kad izvilkos laukā no kojām, saulīte spīd un silda tik foooorši.. IDEĀLS LAIKS, pat ejot pāri vanteniekam ir nereāli labi, jo vēja principā nav. Daugavā vairs peld tikai 2 mazi sarāvušies ledus kluči..
Nu tāds riktīg labais noskaņojums iekša valda :) gribas savējos samīļot un silti uzsmaidīt!
MP3 skan mana iemīļoto dziesmu izlase un sāk skanēt dziesma..."Life is wonderful" un ko tu neteikti, pieķeru sevi pie domas, ka tā arī ir...poh par krīzi, poh par kontriķiem nākošajā nedēļā...tagad ir vnk LABI!
Izbaudu savu labo noskaņojumu... eju pa ielu un brīžiem vnk dumji smaidu, un nevaru sev neko padarīt :) (blush)
Eju garām brīvības piemineklim. Kkadu man nezināmu, bet līksmu dziesmu spēlē kārtējais ielu muzikants, vēl pāris soļi un goda sardze izkustas no savas paraug-sālsstabiņu vietas. Kāda mamma ar savu sīci uz to noskatās un viņa rāda šim..re re kādi viņi un kā iet un un un vispār-->mācies bērns ...
Uz kāda no soliņiem parkā sēž tante ar tulpju maisiņu ...skaistas tulpītes (man galvā nozib atziņa)..tik forši pavasarīgi par spīti sniega-ledus pikučiem otrā celiņa pusē...
Aizvelkos līdz stacijai, nopērku biļeti un eju uz peronu...pasauļoties :D un gaidu sacu čuk-čuk-bāni uz mājām...līksmais noskaņojums... vaigus,degungalu un plakstus silda tik sen gaidītie saules stari...tāda sajūta, ka būtu pamodusies no nenormāli dziļa miega, kurā būtu bijis nenormālakais ziemas sals...
iedomājos par kādu savu tuvu radinieku...aizsūtu saulainu sms...tik sen nav satikts šis jaukais cilvēks :) ...sms seko dikti pozitīva saruna pa telefonu..ehh šodien gribas lidot..gribas pacelties spārnos, jo sajūta tik bezgala viegla..iekšā burbuļo tik daudz mīļuma :):*(hug)...varēšu to izpaust satiekot mammu.
Tad piebrauc pelēkzilais vilciens un es steidzu ieņemt sev tik tīkamo vietu pie loga :)
Atceros, ka jāpamācās....pēc brīža apnīk... tā kā daķis palicis kojās tad ķeros klāt parastajam zīmulim, kas tobrīd man bija pa rokai un uzrakstu šo visu uz papīra... jo ar cibas dieneni man vēl jāiemācās rīkoties :D
Tad palūrēju uz savu sarakstīto un ārprāc, kur tik daudz varēju sadrukāt.. kaut skolā būtu varējusi tā izplūst esejās un domrakstos....
nu lab šodienai pietiks... jaturpina ar nopietnām lietām... piemēram būvmehānikas mācīšanās un tuvējo vagona kaimiņu klusā izspiegošana, no sava neuzkrītošā kakta :) |
|
|
