| ir labāk |
[Apr. 25th, 2010|08:02 pm] |
šī nudien nebija īsa diena... sākumā - visai sirreāls gājiens caur graffiti tuneļa galā...
jau 8.46 atrados Brīvības ielas 70. numura mājā, kur mīt TDMK Liesma. Bija jāsavāc visiem tērpi :) tomēr ir labāk to izdarīt pirms nekā pēc.
Pēc tam, ap 9.30 seko patīkami saulains brauciens uz Salaspils k/n Enerģētiķis. Pa vidam piestājam Dolē - mans atklājums "Lata" veikals.... cenas kārdina :)(atgādinājums sev - pameklēt kur vēl tāds ir - maķenīt tuvāk)
Samērā veiksmīgi (dažreiz noslāpstot, un veicot tikai vienu nepareizu pagriezienu ar blondu šoferīti pie stūres) nokļūstam Salaspils sirdī - k/n Enerģētiķis - tur jau apkārt lodā "liesmieši" cits uzēd saldējumu, kāds dalās ar saviem vakardienas, aizvakardienas un visas nedēļas piedzīvojumiem - bet ārā spīd saule un tas ir galvenais - sirds gavilē :)
Lielajiem koncerts sākas jau 13 , man jāgaida līdz 15.00 pamanījos vēl par operātoriņu piestrādāt :) Un jā, jau tuvojas mūsu "izcilais" uznāciens - un prieks un laime - satieku savu mīļo sauli - Kriksi :* tik sen nebiju viņu redzējusi , ja neskaita tās reizes kad redzēju viņu iekš tv un iekš DZ.V. klipa "Lēna deja". Mana saule (hug)
tad dodos lejā uz skatuvi.Seko zaldāti, tad kaķi, peles un papuasi(respektīvi mēs)un tad noskatos vienu no deju grupas "Buras" priekšnesumiem - ir labs. Viņa dejoja brīnišķīgi.Ir jau tā baltā skaudība - bet tā ir pozitīva. Esmu milzīgi lepna ar to ka viņa ir mana māsīca, ka viņai ir izdevies - viņa ir savā ampluā.Savā elementā un viņai tas tik lieliski sanāk.Burvīgā, brīnišķā, lieliskā, daiļā :)
savācamies visi, man paliek pakaramais bonusā, kurš 2dien jānes uz mēģi.
Tad sazvanos ar Mariju un viss notiek - dievīgas pusdien-vakariņas. Marija ir zelts.Man ir neizsakāms prieks ka manā dzīvē ir tādi cilvēki. Cilvēki - tik nozīmīgi un svarīgi kā Himalaju kalni un tik sirdsmīļi kā šīs dienas pavasara saulīte liegā vēja pūsmiņā. Esmu pateicīga liktenim par to kā ir - ja būtu savādāk, tad es nebūtu es.
Paldies,Marij - tu man parādīji virzienu, kuru sirdī sajutu kā savu.Varbūt tā ir zīme - zīme, kurai jāklausa un paklausīgi jāseko.
Atpakaļceļā braucu ar autobusu.Bija viena man pazīstama seja, kura pie izkāpšanas kādu brīdi sekoja manis izvēlētajam ceļam.Ineresanti - lika atcerēties brīžus tieši 2 gadus atpakaļ.
Un piedod man, jā esmu neizlēmīga. Reizēm pati esmu īsts kretīns.Bet reizēm man vajag, lai citi izlemj manā vietā. Lai pasaka būs tā un tā un punkts. |
|
|
