| un tā... |
[Apr. 4th, 2010|08:11 pm] |
ir paskrējusi vesela nedēļa, pat vairāk, un ko es esmu izdarījusi? nothing much... vienīgais par ko tāds big prieks - uzšuvu sev somu - no nulles līdz pat rokturim :) lepojos, jo tas ir vienīgais 100% pabeigtais radošais darbs,ceru ka publiski neizsmies, jo tad šī nedēļa nudien būtu bijusi pilnīgi veltīgi izšķiesta nepievēršoties nevienam sasodītajam mājasdarbam... kuriem atvēlēšu rītdienu, daļu rītdienas, pēdējās brīvdienas - ak vai, mati ceļas stāvus no paveicamā...
..............
kojās arī zili (varbūt gluži dzelteni) brīnumi - 6.stāvā (es iz 4.st.)esot plīsusi ūdens caurule (nu cik neparasti mūsu superizremontētajiem blokiem šāda maza vainiņa :@) ,noplūdusi virtuve, bloks slapjš, labi, ka istabā vismaz baseins nav, par ko mans K. šodien pārliecinājās un mani nomierināja...
..............
uzradās kāds... ehh nu jā sapratu viņa nostāju - tagad brīvs un grib mani atpakaļ, bet nedabūs jau...pat,ja,kkad vairs nebūs tā kā tagad, es viņu vairs atpakaļ negribu...jā, kkādas jūtas jau aizķērušās ir, BET tās ir sen mainījušās un pārvērtušās, kā nekā jau 3 gadi pagājuši un esmu viņu atlaidusi(ne piedevusi, bet atlaidusi), par to, ko viņš man toreiz nodarīja... vērši tādas lietas neaizmirst, tās paliek un pēc tādiem darbiem atpakaļceļu un uzticību pilnībā atgūt ir grūti vai pat neiespējami... sēž tagad savā Kiprā, nez kā iet,bet meklē laimi kā Brigaderes Sprīdītis - bet kā beidzās tas stāsts? nu kā beidzās? visi zin... - tad kāda ērma pēc tu meklē tur, kur nav...
P.S. pats vainīgs, ka nenovērtēja mani, kad bija iespēja... gluži kā Leonardo un citus dižgarus - tikai kad zaudēti saprot to īsto vērtību.Laikam cilvēks tā konstruēts, tas mūsu krusts un nasta dienišķā.
............
Šodien oliņdiena pirmā - ne miņas no manas vēlmes noēsties olu kalnu... pirms svētkiem bija nudien.Tagad? laikam jau podā nolaista.Šūpāties ar neesmu bijusi...nu lai tie asinssūcēji norijās mani vasarā - vai tas kāds jaunums būtu...
Saldū bij tā pirtiņa,uz kuru tik ļoti gribēju, bet nu nevar visu - pagājšgad Lieldienas Saldū - šogad Līvānos - jutu kā pienākumu pret mammu, kā pienākumu pret sevi pabeigt iesākto...turklāt akal kratīties uz Rīgu un tad uz Saldu - izmaksas(gribēšana jau bij un būtu kratījusies, bet ņemot vērā iepriekšminēto tika izdarīta liktenīga izvēle)
..........
sen neesu rakstījusi, daudz sakrājies, pilna krūts un sirds un plaušas, bet grūti to visu atcerēties, sakopot un izlikt vārdos tā uzreiz.
Bet tās idejas, kas ir - ak jārealizē ir :D derētu tik vēl kādi 3 pāri roku un mēnesis brīva laika... ar to iespējams pietiktu :D
..........
ak jā, un problēma, kas ne tik aktuāla rītdienai bet svarīga nākošai nedēļas nogalei - dāvana K.(par veselu gadu novecos)- vai man dieniņ, nu kad tas kļūs vieglāk (tmi)
P.S.S.Šai pusstundai gana...varbūt vēlāk vēl... |
|
|
