|
May. 13th, 2009|10:23 am |
aaa.. cik mīļi teikts..
neesi tik paškritiska pret sevi. Neviens nespēj visu laiku izlikties par to, kas viņš patiesībā nemaz nav. Un visā šai laikā, man nemaz nerodas iespaids, ka tas cilvēks, ko redzu ikdienā, būtu uzspēlēts un mākslīgi veidots.
ja tu negribi smieties, tad nesmejies. nekad nedari to, ko patiesībā nemaz nevēlies. vai tiešām tu domā, ka tādēļ vien, ka tu nebūsi jautra, cilvēki no tevis novēsīsies?? ja nu tas tiešām tomēr notiek, tad zini, ka tas ir tikai uz labu, un šādi cilvēki tev nemaz nav vajadzīgi.
nedomā, ka te vienai ir pazīstama situācija par malā stāvēšanu. Savā ziņā tavai mammai ir taisnība. Tu agrāk iepzīsties ar vientulību/arī patstāvību, un tā tevi vairs tik ļoti neiespaido. nesaku, ka tas ir kas labs, bet būsim reāli, tas ir kas tāds ar ko katrs sastopas. jautājums tikai - kad.
es nezinu vai tev palīdzēs. neskatoties uz daudz ko kopīgo (ieskaitot kopīgo patiku pat pret "Riverdance" :D), mēs tomēr esam dažādas. ;)
domā par saviem sapņiem. cilvēki nāks un ies. bet sapņi ir tas, kas tevi veido. tad nu varbūt vairāk uzmanības pievērs tam, kā tos piepildīt un darīt sevi laimīgu, nevis ieciklēties uz to, ko apkārtējie no tevis vēlas.
|
|