18. Septembris 2006

• TUR NAV KO ĶERT
• 18.9.06 16:50
• stāsts
  
  Es pamodos agri no rīta. Tāds cītīgs students esmu (jokoju vai meloju, es pat nevaru teikt). Pec dušas un brokastīm aizgāju no mājām un aizbraucu uz universitāti. Metro es parasti kaut ko lasu. Un šodien arī lasīju, istenībā, pārlasīju Andras Neiburgas grāmatiņu, kuru es nopirku vēl maijā Jāņa Rozes grāmatnīcā Rīgas Stacijā. Un vispār man negribējās pārtraukt manu lasīšanu, bet bija jāiet un jāmācās. Daudzi cilvēki uzskata, ka mācīties pilnīgi nav obligāti. Un es domāju, ka tomēr jāmācās. Pēc universitātes vari jau kaut kādu labu darbu atrast, kur aldziņa būs lielākā par minimālo un ar kuru varēsi braukt ne uz Druskininkai, bet tālāk.
  Bet šodien visas zvaigznes bija pret manām studijām. Ārzemju literatūras semināra nebija. Nez kāpēc. Jau otro reizi tāda pati situācija: visi gaida gaitenī, durvīm blakus, un pasniedzējas nav. Pofig. Iesim uz bufeti? – Jā, protams, ko vēl te ķert. Aha, ja viss būtu tik vienkārši. BUFETES DARBA LAIKS: 10.00 – 19.00. Cik ir pulkstenis? – Vēl 25 minūtes jāgaida. Pa universitāti vazājāmies, smēķējām mūsu smēķētavā (kurilkā, tobiš). Juhū, jau 10! Nu ko, dzērsim kafiju vai vēl kaut ko? – Nuja, ko vēl tur darīt. Coca-cola ar kruasānu. Mobilais tālrunis zvana. – Jā? – Labdien, Dāniel. Tā ir <...> Zināt, es vakar saindejos. Atvainojiet, bet šodien nodarbību nebūs. – Ē, labi. Uz redzēšanos. Labs bija sākums, bet turpinājums ir vēl labāks. – Tad ko darīsim? – Nu… Davai brauksim uz šo grāmatnīcu, uz „Panglosu”, kur es vakar biju. Tā slēgta bija. – Un tur ko? – Nu neko, paskatīsimies šo grāmatu, kuru jālasa. – „Aiz loga”? – Nuja. – Labi, smēķēju un braucam. Atkal kurilkā smēķēju.
  Neievērojams.
  Metro bija neizturami karsti. Un ļoti gribējās gulēt.
  Nopirkām trīs grāmatas (vajadzēja piecas, bet nebija). Žēl, ka šeit nevar nopirkt latviešu autoru grāmatas. Nekas, kad Rīgā būšu, būs man šopings ne tirdzniecības centros, bet grāmatnīcās. Tikai… Kad es tur būšu?..
  Jomajo! 537 lappuses jātulko. Bļāviens! Nu viņai ko, vispār jumts aizbraucis?? Diemžēl mums nebūs laika lasīt Stendālu vai citus lielus romānus. Un kas tas ir? Laikam neliela pasaka. Labi, vēlāk redzēsim, vai lasīsim. Galvenais, ka jau varam pasniedzējai teikt: „Jā, mēs jau esam nopirkuši šo grāmatu. Jā, jā, necenzētā versijā”.
  Metro-mikriņš vai mikriņš-metro, jau pazīstama trajektorija. Saule spīd, ārā silts, bet gribas būt mājās, aiz logiem, un uz visu to tikai skatīties.
  Home, sweet home! Rīt nemācos, mājās atkal sēdēšu, vai ar kaut kādiem draugiem satikšos. Jau sen visiem tikai solu. Kā tai dziesmā „Solīt – solīja, bet nedeva”.
  Ek, veļa jāgludinā.
• Mūzika: klusums
  Garastāvoklis:: surprised
• 2 paskatījāspaskatīties