Ja toreiz nebūtu lijis lietus Salacgrīvas pludmalē, mēs noteikti nebūtu iepazinušes. Viņu pamanīju jau uzreiz, no pirmā acu skata, jutu ka tur ir kas vairāk par parastu cilvēku, kaut kas skatienā, kaut kas stājā-kopums kā tāds. Kā vīrietis viņš mani nekad nav interesējis un tas pat ir mazliet skumji jo manuprāt mēs būtu lielisks pāris. 3 dienas pie jūras pagāja nemanot, saule karsēja, bija karstākās augusta dienas, sēdēju uz milzu akmens pie Veczemju klintīm, dzēru šampanieti un vienkārši baudīju iepazīšanos. Toreiz es vēl nenojautu ka šis cilvēks kļūs par daļu manas dzīves, par vienīgo ko es no sirds varu saukt par DRAUGU. Tādu līdz kaulam..un es neticu ka draudzība vispār spēj būt stiprāka kāda tā ir mums. Es toreiz viņam izkratīju visu savu sirdi par dzīvi, viņš man savu, šķiet ka tajā brīdī viņš bija tik pat ļoti miris kā es, atšķīrāmies tikai ar pieredzi un rakstura stingrību, kuras man noteikti ka toreiz vēl nebija. Godīgi sakot, es nezinu vai es vispār būtu tikusi pāri tai iekšējai krīzei un depresijai par ko parūpējās mans nu jau EX uzguldamies pirmajai pretīmnācējai un tādā veidā padsmit minūšu laikā izjaucot mūsu ģimeni lai vēlāk lietu krokodila asaras.
Es toreiz pie jūras viņam atvēru acis, teicu ka viņa jauniegūtais statuss- būt brīvam vēl neko sliktu nenozīmē. Viņš sevi bija norakstījis, pietiekami labi situēts,izskatīgs un atlētisks vīrietis vārda vistiešākajā nozīmē. Vīrietis no A līdz Ž, nevis parodija. Vēl pēc nedēļas mēs Igaunijā nejauši satikām Krievus un pilnīgi mistiskā veidā kļuvām par filmas sižeta cienīgu notikumu līdzdalībniekiem. Mēs sēdējām kaut kur Pērnavas vecpilsētā, dzērām alu ar īstu krievu kurš lielījās ar savu monētu kolekciju un cēla galdā visgardāko siļķi, ja es stāstītu kā mēs ar viņu un viņa sievu iepazināmies, neviens neticētu. Es joprojām tam nespēju noticēt. Tās 3 naktis bija neaprakstāmu notikumu savirknējums, šķiet ka tās bija notikumiem bagātākās naktis visā manā dzīvē. Mēs braucām regulāri uz svešām pilsētām, dzērām rumu un runājām par dzīvi. Viens otru stutējām kā nu spējām un mums nekad nav tā ka nav par ko runāt. Un jā, tā patiešām ir īsta draudzība, bez intīmām detaļām, nevis kārtējais jēlais mīlasstāsts vai īslaicīga aizraušānās Tā es lēnām aizmirsos no rūgtumiem.. un ja tajā naktī nebūtu lijis, es nebūtu pavadījusi vēl tūkstoš nakšu pie jūras, nebūtu darījusi tādas dullības ko es nekad mūžā nevarētu atļauties ar vēl kādu citu. Un tā jau 2 gadus, es savu dzīvi bez Tevis iedomāties nespēju.
Es toreiz pie jūras viņam atvēru acis, teicu ka viņa jauniegūtais statuss- būt brīvam vēl neko sliktu nenozīmē. Viņš sevi bija norakstījis, pietiekami labi situēts,izskatīgs un atlētisks vīrietis vārda vistiešākajā nozīmē. Vīrietis no A līdz Ž, nevis parodija. Vēl pēc nedēļas mēs Igaunijā nejauši satikām Krievus un pilnīgi mistiskā veidā kļuvām par filmas sižeta cienīgu notikumu līdzdalībniekiem. Mēs sēdējām kaut kur Pērnavas vecpilsētā, dzērām alu ar īstu krievu kurš lielījās ar savu monētu kolekciju un cēla galdā visgardāko siļķi, ja es stāstītu kā mēs ar viņu un viņa sievu iepazināmies, neviens neticētu. Es joprojām tam nespēju noticēt. Tās 3 naktis bija neaprakstāmu notikumu savirknējums, šķiet ka tās bija notikumiem bagātākās naktis visā manā dzīvē. Mēs braucām regulāri uz svešām pilsētām, dzērām rumu un runājām par dzīvi. Viens otru stutējām kā nu spējām un mums nekad nav tā ka nav par ko runāt. Un jā, tā patiešām ir īsta draudzība, bez intīmām detaļām, nevis kārtējais jēlais mīlasstāsts vai īslaicīga aizraušānās Tā es lēnām aizmirsos no rūgtumiem.. un ja tajā naktī nebūtu lijis, es nebūtu pavadījusi vēl tūkstoš nakšu pie jūras, nebūtu darījusi tādas dullības ko es nekad mūžā nevarētu atļauties ar vēl kādu citu. Un tā jau 2 gadus, es savu dzīvi bez Tevis iedomāties nespēju.