Kauguru anekdotes

Vai tas nav skaisti?
Piedzerties kopā ar Bonapartu un citiem poļu naconālistiem no nelielas glāzītes vienā reizē. Mēs vienā triecienā izdzērām veselu glāzi sīvā un mūsu rokas pacēlās gaisā no prieka.
Vai tas nebija skaisti?
Kopā ar zemgaliešiem iereibt vērojot rūsgani slīdošo sauli, vēstošu par asinsārto rīta blāzmu, kas mūs gaida. Bērzu birzis jau izsenis runā ar Mani, kad iedomājos par savas dzimtenes plašajiem rudzu laukeim un atmatā aizlaistajām lauksaimniecības zemēm. Njaa.. Vēlšobaldien atceros kāda Ulmaņlaikos bija lauku daba.
Vai kāds to vēl spēj?
Es, dodoties promenādē pa pļavu ar zāles stiebirem mutē, ar gara acīm iztēlojos, kā Es šeit rakšu dīķi un no tikko nokaltēta lapukoka stumbra tēsīšu pirmo baļķi Manai pirtiņai. Kā tur Es likšu putniem dziedāt un kā tur Es taisīšu skaistumu. Kā Manis sētā pļava zaļos vasaras karstumā un kā dunduru un mušu aplidots Es atpūtīšos savā ideālajā zemē. Uz manas spēcīgās miesas es redzēšu melnzemes pēdas un manas rokas smaržos pēc sveķaina koka. Spēks un darba mīlestība..
Vai kāds vēl tā dara?
Esmu atlaidies pie datora un istabai pāri pārlaidies mijkrēslis. Skan "dzejnieki no falla" un "vecas atvadas", es esmu ierakstījis savu kārtējo blogu.
Vai kāds ir bijis vēl varenāks par mani?