Šonakt sapņoju, ka es un Viņš apprecamies. Bez jebkādas ceremonijas, kaut kādā haotiskā sporta laukumā... apmaināmies gredzeniem. Šis sapnis mani padarīja laimīgāku nekā jebkurš cits no līdzīgas tematikas, taču dažāda izpildījuma sapņiem līdz šim. Laikam jau tāpēc, ka kāzas ar Viņu man neasociējas ar pasākumu — tās asociējas tikai ar brīdi, kad beidzot sāksim dzīvot kopā arī ikdienā.
Tālāk bija parastais "mūkam un slēpjamies no slepkavām" sapnis. Un tomēr tā gaitā ik pa brīdim uztaustīju savu gredzenu, un visas briesmas kļuva maznozīmīgas, gredzenam Viņu atgādinot.
Dumji un bābiski. Bet, gadiem ejot, pieķeros Viņam jo dienas, jo vairāk.
Garastāvoklis: |
 loved |
Skaņu fons: |
Dūdieviņš |