| Date: | 2008-07-10 23:49 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
īstenībā ir tā, ka es ļoti daudz ko varu Pieņemt, bet tas nenozīmē, ka par šīm lietām teikšu Paldies.
2 comments | post a comment
| Date: | 2008-07-07 23:57 |
| Subject: | lidot laikā |
| Security: | Public |
skatos uz mazo dvēseli un domāju, kā šim mazam cilvēkam vēl visa dzīve priekšā. iemācīties runāt, ēst, sēdēt uz poda, spēlēties smilškastē, bērnudārzs, skola, un tā tālāk. nez kāpēc es negribētu atgriezties pašā sākumposmā. kaut arī novecot arī negribu.
ja varetu ceļot laikā, tad ir tikai viena pietura, kur gribetu atgriezties - bakalaura studiju pēdējā kursā. nez, vai otrreiz dzīvotu dzīvi tāpat, vai savādāk? ideāli, ja varētu atgriezties ar pāris iegūtām mācībām kabatā.
2 comments | post a comment
| Date: | 2008-03-21 21:57 |
| Subject: | sapņi |
| Security: | Public |
man patīk, kā Koelju to ir pateicis - kad esam jauni un kad mūsu sapņi vēl ir ārkārtīgi spēcīgi, mēs esam ļoti droši, tomēr vēl neesam iemācījušies cīnīties/īstenot sapņus. Tad ar lielu piepūli mēs darām visu, lai iemācītos īstenot šos savus sapņus, cīnīties par labu tiem. Kad mēs esam beidzot iemācījušies, kā cīnīties par šiem skaistiem mērķiem, tad mums vairs nav drosmes, un mēs paši pavēršamies pret sevi, lai cīnītos pret saviem sapņiem, iznīdētu tos. Tik vienkārši mēs paši kļūstam sev par lielākajiem ienaidniekiem.
1 comment | post a comment
| Date: | 2008-03-02 01:11 |
| Subject: | viens divi viens |
| Security: | Public |
citiem attālums ar sev tuvo cilvēku esot tāds savā ziņā pozitīvs elements - kad esi spiests izjust otra prombūtni un varbūt novērtēt otra esību, pozitīvo attiecībās un, nu sailgoties.
kad palieku uz kādu laiku viena, lēnām pierodu pie šī "stāvokļa", pierodu pie sevis un savas divvientulības, savām lietām, lietu kārtību.
Sajūta, ka tas tāds tā kā instinktīvs pasākums - pašpietiekamības stiprināšanai vai kaut kā tā.
ēst gan vienai negribas.
post a comment
| Date: | 2008-02-12 17:59 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
šodien vai vakar, pat nezinu kad, pazaudēju savu kalendārblociņu un nu vairs nevaru saprast,kas man jādara šodien, rīt un parīt.. nez vai tikai grūtniecēm gadās nozaudēties.. atkal jāsāk jauna dzīve. :)
post a comment
| Date: | 2008-01-22 22:28 |
| Subject: | pilnmēness? |
| Security: | Public |
man ir divas sirdis.
post a comment
| Date: | 2008-01-22 22:25 |
| Subject: | kādā WC lasīju uz durvīm, un nu atcerējos! |
| Security: | Public |
Once a man was walking along a beach. The sun was shining and it was a beautiful day. Off in the distance he could see a person going back and forth between the surf's edge and and the beach. Back and forth this person went. As the man approached he could see that there were hundreds of starfish stranded on the sand as the result of the natural action of the tide.
The man was stuck by the the apparent futility of the task. There were far too many starfish. Many of them were sure to perish. As he approached the person continued the task of picking up starfish one by one and throwing them into the surf.
As he came up to the person he said, "You must be crazy. There are thousands of miles of beach covered with starfish. You can't possibly make a difference." The person looked at the man. He then stooped down and pick up one more starfish and threw it back into the ocean. He turned back to the man and said, "It sure made a difference to that one!"
post a comment
| Date: | 2008-01-22 21:15 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
cik feini ir pēc jogas ēst kaudzi ar karstām siermaizēm un tikai pēc tam kāpt vannā. ceru, ka pilnmēness jau būs beidzies.
4 comments | post a comment
| Date: | 2007-12-20 09:20 |
| Subject: | kāpēc? |
| Security: | Public |
cilvēks pin un vij no vārdiem, burtu salikumiem sev cilpu, pakaras tajā un nomirst. un vēl tad atliek spēka dvest skaņas un censties salikt virknē burtus. vai lai uzvītu cilpu arī citiem?
post a comment
| Date: | 2007-12-17 11:01 |
| Subject: | dzejolis |
| Security: | Public |
tik milzīgs mīļums,
ka man kauns
par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas
to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs
pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies kā ziedputekšņos
pa priekiem
un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi
un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani
kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem
bija jāšķilas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
Tāpat
kā tas milzīgais
mīļums
uz tevi.
/o.vācietis/
post a comment
| Date: | 2007-12-11 20:55 |
| Subject: | fons |
| Security: | Public |
mandarīni garšīgi; mans mazais abonēts uz visu gadu; izrādās, ka rieksti sāk toksikēties (???) 5 dienas pēc to izņemšanas no čaulas, bet mannā biezputrai vispār nav nekādas pievienotās vērtības (un man garšo prjaņiki); ziemassvētku kaktuss ir iestādīts beidzot; balti rūķīši ar eņģelspārniem lūr teju vai no katra stūra; darba Egles laikā būšu Parīzē un parlēšu savu otrā līmeņa francais; no rītiem nāk miegs un grūti no gultas izlīst; Philipa Glāsa Itaipu atskaņojums ģildē bija burvīgs;
un tamlīdzīgi
visādi
bet/un tas viss ir tikai fons. tas viss ir fons, tie ir apstākļi, tā ir vide. tā neesmu es.
post a comment
| Date: | 2007-12-03 00:17 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
iekāre ir sabojājusi daudziem dzīvi
4 comments | post a comment
| Date: | 2007-11-06 23:38 |
| Subject: | dzīvojiens |
| Security: | Public |
visa kā ir tik daudz. ir pagājuši gadi, mēneši,nedēļas, dienas stundas, un tik daudz. cik daudz sekunžu, tik daudz vārdu būtu vajadzīgs, lai uzliktu uz papīra. varbūt glezna? visu varētu uzzīmēt vienā gleznā. bet vienā dziesmā izdziedāt ne. vienā dejā! Jā, vienā dejā!
dejā.
visa kā ir tik daudz, bet tajā pat laikā ir tikai viena deja.
jā, tomēr nevadzēs tik daudz burtu, kā likās.
---------
cilvēk, vai TU gribi būt laimīgs? Bet ko tad Tu gribi? vai tas, ko Tu gribi ir tas, ko Tu gribi?
post a comment
| Date: | 2007-09-03 18:15 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
es domāju, ka jābeidz domāt.
tomēr jūtu, ka ar domāšanu vien nepietiks.
post a comment
| Date: | 2007-09-02 00:27 |
| Subject: | tagore |
| Security: | Public |
Kas grib darīt labu, tas klaudzina pie vārtiem; kas mīl, tas atrod vārtus atvērtus.
2 comments | post a comment
| Date: | 2007-08-17 00:55 |
| Subject: | walking wounded |
| Security: | Public |
| Music: | EBTG |
What do you want from me?, Are you trying to punish me?
Punish me for loving you, punish me for giving to you
Punish me for nothing I do, punish me for nothing
You punish me for nothing, for nothing
post a comment
| Date: | 2007-05-26 00:42 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
atmiņas, man ļoti žēl, bet man no jums jāatvadās
sirsniņa, piedodi, bet man no atmiņām ir jāatvadās
sirsniņa, paldiesi, ka atļauj man no atmiņām atvadīties
apmēram tā
un vēl - rīt Floridas smiltis
1 comment | post a comment
| Date: | 2007-05-01 20:55 |
| Subject: | snauž |
| Security: | Public |
| Music: | amelia |
ir tādas dienas, kad līdz galam nevaru pamosties līdz pat vakaram. varu visu dienu kaut ko darīt, staigāties, strādāt, nu visko, bet jūtos kā tikko pamodusies vai, pareizāksakot, nepamodusies. nedaudz dīvainais dienas. mierīgas. kā šodien. kaut vai sirmais kungs, kas ar mani metro sāka runāties un uzreiz pēc akcenta diezgan precīzi noteica, no kuras pasaules malas esmu, un, kad pārrunānājām dažādus Eiropas vēstures jautājumus, parādīja savu aproci, kas liecina, ka tikko (kā viņš teica, "couple of weeks ago") iznācis no cietuma. tā es tur sēdēju un žāvājos viņam blakus ar savu Faulza "kolekcionāru" klēpī, ko pārlasu. un domāju - ja nu viņš tagad jautā - reku tur uz ielas nobraukts suns, paskaties busiņā, tur ieliku! šādās dienās tas mani nepārsteigtu it nemaz.
un tad mazais 5gadīgais Bens visādas skaistas lietas runā. jeb mans pusmiega stāvoklis to tā tver. viņš saka, ka pienenes "are not a regular flowers, they are special kind of fabulous plants". un citreiz viņš pateica: "i'm just a plain human".
kimča joprojām sūrstina manas lūpas, bet, jāatzīst, sāku arī mosties.
post a comment
| Date: | 2007-04-27 17:51 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
| Music: | Kings of Convenience |
lietus mākoņu jūra apsegusi pilsētu. silda.
mulsums, satiekot sevi.
my body is not me, my body is mine.
ejam skriet pa lietu!
1 comment | post a comment
| Date: | 2007-04-25 22:52 |
| Subject: | alone |
| Security: | Public |
man liekas, ka jaabuut kaadam striķim, kas varbūt piesiets pie kājas, vai pie rokas, un otrā galā pie kāda koka zara, āķa vai varbūt pie staba. lai lēnām var pa striķi novilkties uz leju, lai neapmaldītos no zemes takām. bet ta neredzu to striķi. viss tas apkārt tāds saplūdis, tāds Notikums kaut kāds. liekas, ka man tur lomu neviens nav iedalījis. [..] Izjūtu sevi kā neko, varbūt kā kādu Nekā Kopumu, monstru, kas izplūdis kā amēba bļurkšķ cauri gaisa atomu škirbām (nez vai tādas ir). uuu, ir labi. Ir Labi.
redzu. tur uz ielām pavasaris iestājies, dabas bērni visos veidos cenšas piesaistīt sev uzmanību - maina krāsas, dzied dziesmas, vicina karodziņus. gozējās un lepojās. rūpīgi tiek pierakstīti un ātri analizēti rezultāti, attiecīgi mainītas karodziņu krāsas un dziesmas toņi. pa tām starpām magnolijām lapas lēnām vējā plūst. lielais kanjons klusi dod aizvēju saviem melnajiem kraukļiem.
vai es teicu, ka man patīk šī esamība? lai vārītājs vāra un cepējs cep, lai racējs rok, lai kalējs kaļ, lai ēdājs ēd un karodziņu vicinātājs vicina un domātājs domā. skudru pūznis. skudriņa tipa ticēja, neticēja. Tas viss ir skaisti. un mana sirds uz to neatsaucas. un tas ir tik skaisti. nē, kaut kas tur atsaucas. tā stīga, tā mirklīgā stīga, kas tad arī dzied to Skaisti Skaisti dziesmiņu.
hahaha. tāds labais hahaha. varbūt es esmu tas češīras kaķis. te esmu, te neesmu. kur esmu, kur neesmu. smaids sejā, smaids uz muguras. hahaha
ai, man patīk šitas pasākums.
post a comment
|
|
|
|
|
