Tā sajūta

Tā jau saka, pēc ķīniešu horoskopa šis bija mans gads. Daudz prātam neaptveramu notikumu, ārprāta, iespēju. Tā arī ir.
Neatceros kad vēl, viena gada laikā, tik daudz kas būtu noticis. Tik daudz kas mainījies.
Liekas, ka dzīve ir apgriezusies par 360 grādiem. Nē. Par 180. Jo, apgriežoties par 360, es nonāktu atpakaļ sākumpunktā. Kā vāvere ritenī.
Bet es apgriezos un aizgāju uz citu pusi. Uz pavisam pretēju.
Un pavisam noteikti - uz priekšu.
Jo visus pēdējos gadus līdz šim, es biju mīņājusies uz vietas vien, nespējot saprast, ko es vispār vēlos darīt, iegūt, kur vēlos iet, uz kuru pusi, ar ko vēlos būt un vai vispār ir kāds, ko vēlos sev blakus.
Pirmām kārtām jau, esmu pa šo gadu tikusi galā ar visiem šiem jautājumiem un mana dzīve šobrīd ir pilnīgi diametrāli pretēja tai, kāda tā bija gada sākumā. Un tā nebija nekāda. Ne māju, ne paši savas ģimenes, ne siltuma sajūtas iekšā, ne miera, ne uzticēšanās, ne mīlestības, cieņas, draudzības. Nekā.
Un patiesībā nemaz nav vajadzīgs nekāds gads, lai cilvēks no pilnīgi nelaimīga un morāli sagrauta indivīda kļūtu par laimīgāko un emocionāli spēcīgāko būtni.
Vajadzīgs tikai pareizais cilvēks sev blakus.
Paldies par to. Viņam.
Gada sākums un beigas. Kā melns pret baltu.
Mana dzīve šogad iegājusi pareizajās, pavisam citās, stabilās sliedēs. Bija jau arī laiks.
Un tikai tagad beidzot es saprotu, ka viss, ko esmu dzīvojusi līdz šim, nebija pareizi.
Un, ka tikai tagad, es no sirds DZīVOJU.