Tā sajūta

Domāju, ka atjēgšos no nepārvaramās vēlmes gulēt un paliks labāk. Nekā. Visu laiku staigāju un bubinu pie sevis visādas stulbas sadzīviskas lietas. Pat lielākais sīkums spēj aizkaitināt.
Bērns ar šķībi vēro un nesaprot. Ātrāk kārtīgi izgulēties, lai atkal varu justies kā normāls cilvēks! Vismaz uz kādu laiku.