Tā sajūta
ir ar laimīgām beigām
Es esmu ļauna. Tā ir mana būtība. Un tas agri vai vēlu laužas uz āru, lai cik dziļi sevī es to nemēģinātu nogrūst. Un es tur neko nevaru darīt.
Dzeja.
Posted on 2010.08.11 at 16:25
Knuts Skujenieks ir bijis mans mīļākais dzejnieks. Jau kopš pati sevi atceros. Jau kopš nejauši atradu
plauktā 90. gadā izdoto dzejoļu krājumu "Sēkla sniegā".
...un šodien man gribējās atvērt. Un gribējās lasīt.
1965. GADA 6. MAIJS,
PULKSTEN 7.20, t +2'C
Es liecinu.
Es zinu likumu.
Es solos sacīt tikai patiesību.
Un tā ir patiesība:
Ka labrītam ir līķa aukstas rokas,
Ka upes sapampušām dzīslām mokās,
Ka draudzība ir pārvērtusies rūsā,
Ka zeme rūgst un melniem sviedriem kūsā,
Ka raibā ķēpā noplūk likumība,
Ka liegta kokiem viņu zaļā griba,
Ka dzeloņstieples raud kā bērni pērti,
Ka dzejas vārdi vecu skrandu vērti,
Ka pumpurs nezin vairs, vai plaukt vai pūt,
Ka mirt ir vieglāk nekā dzīvam būt.
...un šodien man gribējās atvērt. Un gribējās lasīt.
1965. GADA 6. MAIJS,
PULKSTEN 7.20, t +2'C
Es liecinu.
Es zinu likumu.
Es solos sacīt tikai patiesību.
Un tā ir patiesība:
Ka labrītam ir līķa aukstas rokas,
Ka upes sapampušām dzīslām mokās,
Ka draudzība ir pārvērtusies rūsā,
Ka zeme rūgst un melniem sviedriem kūsā,
Ka raibā ķēpā noplūk likumība,
Ka liegta kokiem viņu zaļā griba,
Ka dzeloņstieples raud kā bērni pērti,
Ka dzejas vārdi vecu skrandu vērti,
Ka pumpurs nezin vairs, vai plaukt vai pūt,
Ka mirt ir vieglāk nekā dzīvam būt.