(bez virsraksta)
Jan. 23., 2010 | 02:14 pm
music: suki 2000
Viktors Eglītis gāja laukā no modes. Jaunie talanti lūkojās citā virzienā, un Eriks Ādamsons un Anšlavs Eglītis ieņēma viņu vietu. "Modē nāca cita veida sabiedrība. Tur vairs nelasīja dzejas, bet visādi ģeķojās. Oskars Norītis piemeta karbonādi pie griestiem – tur tā palika karājoties. Volis – Volfgangs Dārziņš – mētāja saldumus uz krāsnaugšas. Oļģerts Saldavs šāva griestos ar mana brāļa revolveri. Un Anšlavs priecājās. Eriks Ādamsons bija iekritis savos vemdakos uz grīdas, un Velta Toma brīnījās: "Kā tas ir iespējams? Erik, tu esi pievēmis sev ausis!" Vedu Eriku uz vannas istabu mazgāties," rakstīja Veronika Janelsiņa. "Jautrā sabiedrība, izmetusies kreklos, dzīroja. Neviens te neklausījās dzeju. Un Viktors Eglītis, aizpogājies līdz ausīm, vestē un šlipsē sēdēja savā pustukšajā salonā un skaitīja dzejas. Un domāja, ka pie visa vainīgs Anšlavs ar savu huligānu bandu. Anšlavs aizvien retāk sāka parādīties tēva salonā."