viss ko man vajag ir iemācīties tevi no galvas.
Viss ko es gribu ir lai Tu iemācies mani.

tas ir tik bērnišķīgi.

siers!
man tagad ir vajadzīgs tikai siers.

viss būs labi arī tad kad sliktāk nevarēs būt.

protams,ka visi pazūd tad kad ir visvairāk vajadzīgi,protams ka es esmu aizbiedēšanas karaliene,protams ka esmu arī pievākšanas karaliene.Loģiski ka es esmu mazohistiska egoiste.Skaidrs,ka man par visu parasti ir nospļauties.Nu tā,tik ļoti,ka varētu par tālāk vairs necensties.

es sāku rūsēt un esmu baigā plate.tāda kas čīkst ja nav ko darīt.vismaz šodien.

ko nu par sevi.

tu esi sasodīts egoists kam arī par visu nospļauties.tu esi sasodīti foršs bubucis.
un tu tāds būsi arī tad kad tev būs pilnīgi piekāst.par mani,citiem un vispār.

esmu nekārtība.miskaste!trash.
nekas man nav kārtīgs.ne mana mūzika ne mana apkārtne ne es ne domas ne saprāts nekas.
meitene miskaste.
zaļais konteiners.

kārtības nekad nebūs!

beidzot kaut cik pabeidzām alus dziesmu kas patiesībā nav par alu.

šodien uzradās neizdibināma vēlme aizsūtīt baložus un kaijas ratā,aizsūtīt viņus visus uz āfriku.Ja nav tad nav to putniņu,kāpēc paliek tie,kas kakā visvairāk?

ā,vislabākais teātra izrādes nosaukums manā mūžā- naži vistās. izrādi neskatīšos jo sabojāsies priekštats par nereāli smieklīgo nosaukumu.

šorīt torlejbusā atmaigu pie šiem vārdiem vai drīzāk pie noskaņas kādā Stereophonics to man nodziedāja.

Did we lose ourselves again?
Do we take in what's been said?
Do we take the time to be
All the things we said we'd be
And we bury heads in sand
But my future's in my hands
It means nothing
It means nothing
If i haven't got you.

atkal atdevu tētim marlboro.
noņemšu!

a kapēc man jābūt tādam sivēnam?
piekāst tak to kārtību,galvenais lai mierīgs prāts un zeķes kājās.

man liekas,ka mans kaķis ir nelaimīgs.
man liekas,ka mēs esam slaisti!

tad kad es aizbraukšu uz laukiem,tad man tur patiks.

esmu pirāts.

tad kad es saku ka man garšo siers kaut vai tapēc,lai izvairītos no muļķībām ko nupat esmu pateikusi-es to domāju nopietni.Man tiešām ļoooooti garšo siers.Esmu pele.Esmu vairāk kā pele jo tas ka pelēm ļoti garšo siers ir mīts.es esmu sieradupsis.
tikko ēdu zilo sieru.

nemainās ūdens krāsa,nemainās istabas temperatūra,nemainās lietas par kurām bēdas.Bet why the fuck bija jāmainās tam kas man mīļš kopš bērna kājas,dzeoļu un tik daudz TIK DAUDZ domās gleznotu koku galotnēm?JO VINU VAIRS NAV.Nocirta,dirsas,nocirta.Tas bērzs kurš ap septiņiem vakarā saulrietā iekrāsojās rozā,aizsedzot veco garāžuun metāllūžņus,un tas kastanis.Un tas cits koks pie kura pirms 10 gadiem es un citi bērni aprakām beigtu kaķi.To koku vairs nav un tagad ir tikai fabrikas,lūžņi un skats uz Rīgu.Pietiek jau ar to,ka es tajā dzīvoju,vēl jāredz no malas.
Tie zaļumi man nozīmēja daudz.Ja es mācētu gleznot,es uzgleznotu to kā es to redzu.
Zāģi vēljoprojām skalda manus kokus,manus baļķus un manu skaisto saules draugu bērzu.
pakaļas,kāpēc?
tās ir manas šodienas emocijas.Neko citu es īsti nejūtu.

čau frīda.tu man patīc.
jaukas vakara beigas.