mauka

Tu neredzami rieti
Līdz ar sauli
manī vakaros.

nav vērts,ja tikai tā pat par velti zvaigznes krīt.

šis vakars bija muzikāli piepildīts un skaists,tā harmonija,kas valda starp mums četriem..es viņu jūtu,nezinu vai jūs,bet es jā. Un to nedrīgs izbārstīt.

šodien pie krītošas zvaigznes pīpēju un vēlējos.

interesanta šodiena!

kā Kārlis dzied- Un Tev nav žēl it nekā,lai būtu tas sāpīgāk.

pirmā darba diena. Neitrāli...vienīgi mani biedē priekšnieces teksts : "Tev šeit vienmēr ir jāizskatās PERFEKTI,matiņi,nadziņi,actiņas,viss".
pareizi Elīna teica,perfekcionisms nav mans draugs.
fuck that,kad es pastrādāšu,varēšu nopirkt sev daudz sāli un cukuru.

droši uzpīpēju pie loga,stutējot dupsi uz sasilušās palodzes,uz kuras tik daudz kas ticis rakstīts un domāts,un tieši man priekšā esošā laterna izslēdzas.Tad ieslēdzas,tad atkal izslēdzas un tā visu laiku.

Vakar uzzināju,ka esmu grābeklis uz kura viņš negrib otrreiz uzkāpt.

es nevienam nenovēlū būt par grābekli.

ja man kāds šodien pieskarsies,es sitīšu.
atkal viena uz visu nedēļu. Toties man būs darbs.

tātad,ja man kāds šodien pieskarsies,es sitīšu jo man pietiek.

tagad es gribētu iziet ārā pie mājām ar Elīnu un ņurcīt vasarīgas liepu lapas parka pakalnē un runāt pārmaiņu pēc par,piemēram,nākotni.cik stulbi ir gribēt kaut ko citu kad jūti,ka būt kaut kur tālāk no mājām neesi pelnījis. tā laikam ir laime bet šobrīd nelaime jo es viņu nesatikšu.
iesāku lasīt grāmatu un pārstāju to darīt pēc viena teikuma- "Dzīve dažkārt satver cilvēku,rauj sev līdzi,noslēdz,piepildot ar kaut ko,viņa gājumu un tomēr nav īsta,jo atstāj cilvēku pazemotu."

nobira pāris asaru,Tu atkal smejies pagalmā un nekad,nekad nebūsi tāds,kādu es Tevi mīlu.