Mazs ieraksts, skaistu dienu beidzot. Sapnītī redzēju sevi no malas. Maziņu Valriekstkociņu (what the hell, es nezinu kāpēc es sevi šeit tā nodēvēju pirms 5 fucking gadiem.Jo principā man ne ar šo koku, ne riekstu kā tādu, nav nekāda sakara.Izņemot to, ka man pie mājas aug kāds pārītis.Iespējams, ka šeit savu mīļo,reiz smieklīgā veidā lauzto un frīkīgo pirkstu ir pielikusi neviena cita kā Rožiņķa pastāstot man, ka tajos interesantajos kokos aug valrieksti).
Novēlu visiem kaut reizi dzīvē alkt un nežēlīgi gribēt kaut ko, ko kategoriski,absolūti un nekādā gadījumā nedrīkst. Cik garšīgi izskatās tas stulbais, indīgais frukts. Cik laba sajūta. Tāda...dzīva. Neaprakstāms kaifs!

Gribētos REDZ pasviest čalendžu. Pūce zaķa tērpā. Go!