viss ir atgriezies par vismaz 3 gadiem.Es sēžu pie datora,ļoti pārrijusies,izpildījusi daļu mājasdarba,viena pati (nu,pavisam viena),otrajā istabā dzirdama "Panorāmas" skaņa,es klausos Dido,ar pārsalušām rokām un trīs gadus vecu džemperīti mugurā,sapņoju par iedvesmu dzejolim,mūza sen nav bijusi ciemos. Tieši kā pirms apmēram trim,četriem gadiem,tieši tā pat,it kā šo trīs gadu nebūtu bijis. Tieši tāda pati,tikai mati īsāki.Un pēc Dido dziesmas Life for rent skan nevis Slipknot kliedzieni,bet Bruce Springsteen Human Touch.Tas daudz ko izsaka,bet tā sajūta,kā salst rokas,kad sākas rudens un bezdarbība-tieši tāda pati.
Manī tas sajūsmu neizraisa,es meklēju citu darbu.

Arī neveiklība manī tā pati,aizvakar nocirpu sev pirksta galu,sasodīti sāpēja.Raudāju skaļi kā bērns,bet mamma nesaprata,raudu vai smejos,tapēc nenāca.