mēs džeki mēģī labi pastrādājām.Pirmo reizi mūžā liekas,ka mēģis ir tā pa īstam izdevies.
Kokaru noslēpums,whoooore,beeeeeaaaachhh.

es pat nevaru sagaidīt nākamo.
Vakarā pēc mēģa paliku pie mazās Rožiņas,cik labi,ka neiedziļinājos "Dejotāja Tumsā" tā uz visiem 100 jo savādāk būtu vāks.
Bija visai interesanta saruna ar Rožas māsu.Nonācām pie slēdzieniem kurus nevēlos pieminēt.
ā un vēl tāds sīkums-es vakar saņēmu īseni.Tādu kuru es domāju,ka nesaņemšu nekad.
Kā tas var būt ka nieka īsziņa tik NENORMāLI var likt aiz laimes dejot?!
var,hihihi.... :)