ja tu nevēlies,tad nemelo.
Tas sāp kā uguns zem kājām.
Tu pasaki,tad aizbēdz prom.
Mēs abi ar tukšām rokām.
Tu esi tik zaļš un vienaldzīgs
Kad ieklausos Tavos vārdos,
Es varētu sev piekalt ledu,
Tas būtu Tu manos sānos.
Apklusti un atzīsties,
Nerunā ar maniem sapņiem.
Es varu kā grāmata Tev aizvērties,
Un mans klusums būs līdzīgs kapiem.
Ja es Tev esmu kā pavada
Un asums ir Tavs esības augšgals,
Tad Tu mani esi izvārtījis dubļos.
Maniem sapņiem aizveras priekškars.