LiveJournal for Valkīra.
|
|||||||||||
| Sunday, April 30th, 2006 |
|
||||||
| hronisks ledus ksrslienes sindroms | ||||||
|
|
| Wednesday, March 29th, 2006 |
|
||||
|
Ģ i m e n e ? Ieskanas neritmisks, griezīgu toņu pārpildīts, kāzu maršs. Salauzta bārbija klibo pa plaukta malu (smagi mugurkaula un pārējo balstaudu bojājumi), šī mēbeles veidojuma galā pusrāpus tup nobružāts klauns. Viņi laulājās, jo zināja, ka bez palīdzības viņiem nenostāvēt leļļu plauktā, viņi bija pārāk nestabīli un salauzti. Bet bārbijai,balstoties uz klauna noputējušā pleca un klaunam stutējot savu irstošo galvu pie bārbijas sānas, tas jau likās cerīgāk. Kroplīgā ceremoniālā klibošana un viļāšanās pa plaukta malu turpinājās. Tikai svēto attēli ikonā atkal nopūtās, un zvaigznes centās aizgriezties, lai to neredzētu... |
||||
|
|
|
||
| Dievs, Tava zeme deg !!! | ||
|
|
| Friday, March 24th, 2006 |
|
||||
|
Ļaut vējam izkaisīt Visas sastingušās domas. Aizvērt acis Un tumsā Meklēt ceļu, Kuru zina Tikai sirds, Ceļot un maldīties Līdz pašam mūža galam... Asaras uz sasalušajām plaukstām. Bezgalīgajā dzīvību aplī Pazudām mēs, Ir tik ļoti Auksti... "Embrace me with a winter blizzard, Give me the power of all the winds. In the serenity of the endless woods, Unite me with my shadow..." -Forest Stream "Kurš var pateikt, kur ir sākums Un kurš zin, kur ir gals, Vai mums vienreiz dzīve dota, Vai to ir daudz? Četriem zariem zīme bezgalīga, Kur beidzas viens ceļš – cits sākumu ņem. Aiz melniem mākoņiem silta saule spīd, Pēc tumšas nakts atkal nāk rīts. Kāpēc mēs šeit esam, Kādu jēgu sevī nesam? Vai ir par daudz, ja mēs prasām, Vai tam jāpaliek neizprastam? Pēc kā tiekties, ko šeit meklēt- Vai baltu gaismu, vai tumsu peklē? Vai Tu esi viens no simta, Vai starp simtiem viens? Četri svētie zalkši, vīti maģiskā lokā Tavs liktenis guļ tavās un Laimas rokās. Vai spēsi aiziet līdz galam, Vai pakritīsi ceļa malā, Vai gaismu atradīsi, Vai mūžīgi paliksi tumsā un salā?" Skyforger šķiet šie vārdi vislabāk raksturo to, kas šobrīd notiek manā prātā.. Atkal tā neparastā, bet patīkamā sajūta, itkā visi jautājumi kā simtiem atsperīgu bumbiņu šaudītos pa visiem apziņas stūriem (mjā nu gan salīdzinājumi man,hah) |
||||
|
|
| Thursday, March 23rd, 2006 |
|
||||||
|
"Grāmatām ir tie paši ienaidnieki kas cilvēkam - uguns, mitrums, laiks un viņu pašu saturs." P.Valerī ...Pēdējais tiešām ir spēcīgs, bet var jau arī mēģināt sadzīvot...Reizēm... |
||||||
|
|
| Wednesday, March 22nd, 2006 |
|
||||||
|
Nemosties, guli Lūdzu, lūdzu Never actiņas vaļā... Nevajag Guli un sapņo – Ka esi brīvs Guli un sapņo – Ka esi dzīvs Never actiņas vaļā Eņģelīt... Tev sāpēs, Never actiņas vaļā. Neskaties uz būri, Kurā ieslēgts esi tu. Neskaties uz ķēdēm, Kuras tevi pie zemes tur... Eņģelīt... Never actiņas vaļā, Pat nemēģini lidot, Jo šajās ķēdēs tu nožņaugsies... Guli Eņģelīt, Never actiņas vaļā Un zini – MIEGĀ MAZĀK SĀP Miegā vieglāk Mirt... Nejauši atradu kādu savu sen rakstītu, jau aizmirstu dzejoli... Pagātne runā caur manis pašas vārdiem... Neparasta sajūta to pārlasot... |
||||||
|
|