| atsāku. |
[19. Maijs 2005|18:44] |
|
Pēdējā laikā dzīve bija saspringta, tāpēc no šī jaunatklājuma (Sviesta Cibas) apzināti izvairījos, kaut gan mīlestība pret šo fenomenu zudusi nav. Esmu labi pabeigusi kursu, gatavojos sesijai. Novērojums - slinki vīrieši parasti izlien ar salkanu smaidiņu, bet slinkas sievietes tiek visu priekšā pazemotas. Nē, pati neesmu no slinkajām, mani neviens nepazemo. Lai tikai pamēģina, ha! Jā, laikam nebiju teikusi, ka studēju socioloģiju, tajā var iepazīties ar daudziem interesantiem faktiem, piemēram, par necilvēcīgākajiem noziedzniekiem, masu slepkavām, seksuālajiem izvirtuļiem utt. Vienu vārdu sakot - vīriešiem. Statistikas datus pētīt ir aizraujoši, nesaprotu kāpēc cilvēki vēl tik dedzīgi meklē no kurienes pasaulē nāk ļaunums, tas, protams, nāk no vīriešiem. Vīriešu ļaunumu izskaidro zinātne, kaut vai ar vienkāršu statistikas datu palīdzību. Sieviešu ļaunumu izskaidro mitoloģija un reliģija. Pandoras lāde, Ieva kārdinātāja utt. Šie ir zināmākie piemēri, bet ne vienīgie. Un kam mēs ticēsim? Zinātnei vai reliģijai? Arī mūsdienu modernajiem "zinātniskajiem" ateistu vīriešiem šajā jautājumā vienmēr patīk atgriezties pie reliģiskās uztveres, bet kad kāds sevī iemīlējies āzis ar pseidozinātnes palīdzību "pierāda" kādu netīkamu "faktu" par sievietēm šie puiši tev ar to bāzīsies tev virsū līdz mūža galam, vienmēr dedzīgi apgalvojot: "Bet tas ir pierādīts!" Kad prasu pierādījuma pamatojumu vai kaut ko tamlīdzīgu viņi, protams, klusē. Viņi taču arī saziņā lieto tās pašas arhaiskās metodes - brutālā balsī, brutāls apgalvojums, nekāda smalkuma, nekādu pierādījumu. Skatos uz šiem un iedomājos kādu primitīvu kopienu, kurā stiprākais tēviņš, savu ēdiena devu notiesājis, apstaigā biedrus, lai aprītu arī viņu tiesu. Tēviņš iekliedzas: "MANS!", ar bomi pa galvu un paēd labi. Metodes jau viņiem nav mainījušās, viņi vienkārši ir tās pielāgojuši civilizētajai sievietes tipa sabiedrībai. |
|
|