atkal priekšā iespējamais;
ceļš ar ideju, bez plāna.
kā metāls, kas pārtapis viļņus šķeļošā liellaivā.
es peldu līdzās laikam,
bet bez tā..
pacietīgs un samierinājies,
cenšos atvērt kādas vēl neizprotamas zināšanas sirdī,
sadzirdēt Dvēselē -
Būt - ne vien sarunās.
Ceļš uz Francijas dienvidiem,
mēs kā gājputni ķeram vasaru..
Lai vēl neilgu mūžības brīdi,
lūgtu Saulei pieskarties mūsu grēcinieku sajūtām.
un sildīt.
mēs vēlamies palikt nevainīgi savos grēkos.
kā brālis, kas audzē spārnus, kas lūzīs ceļā kristībās.
mēs vienmēr, mēs - Dvēseles brāļi.
Gaismas ceļa ceļinieki.
Ne vienmēr pareizi savos vārdos un darbos,
bet vienmēr patiesi ar apziņu ceļā uz mājām;
mēs katrs savādāks,
bet vienoti ceļa putekļu elpā.
Tās laimes analīzes takas, dzīve simbolos.
Iespējamā, ieplānotā rītdienā
vai atsvaidzinātā pagātnē,
bet, kur tad paliek mirklis,
šis mirklis.
Brīdis, kurš ir mūžīgs.
Kur putnu dziesmas un lapās čukstošais vējš -
Ir vienots ar strauta čalām un mūsu elpu,
Tam visam nav jāsaplūst, jāsapūst vai jāsaplīst.
Viss jau ir viens.
Mēs esam gan viļņi, gan Jūra.
Gan okeāns.
Gan vējš, kurš burās burās.
Gan sirdpuksti ķermeņa laivā.
Klusums, kurš ir skanīgs.
Smiekli, kas neatšķiras no asarām.
Iekša tukšuma ārā.
Vai tā Mīlestība, kas sasaista ar pasauli,
ar cilvēkiem, ar Zemi
ir vairs tikai garām skrejoša piekrišana,
garām peldošos dzejnieku vārdos?
Es esmu kalps.
Gaismas ceļa bagātais ubags.
Par katru ieelpoto izelpu, esmu pateicīgs Dievam.
šo Dvēseli un ceļus, kurus šajā dzīvē soļot,
arī domas, kuras domāt –
es nododu Tev.
Ceļā uz mājām, ceļā uz brīvību, ceļā pie Mūžības.
Atskan atbalss, jo apzinoties ir apziņa jāapzin.
Dodos uz Pirenejiem.
dod man spēkus soļot šīs takas,
iemin tās tīros soļos.
Dod spēkus un pilini savu apziņu manā;
Un arī mana brāļa Ioāna sirdī.
Dod viņam iespēju atsiet saprāta ilūziju mezglus.
Lai katrs Saules stars dod spēkus viņam,
Un man.
Ikkatrai Dvēselei, ko tā apspīd un uztur pie dzīvības.
Dod spēkus un veselību brālim Nono
un vadi viņu ceļā pie sevis.
Atbrīvo no politeisma važām, kas izkliedējot miglu,
Aizsedz spogulī atspulgu.
Dod veselību un spēku katram, ikvienam;
Un piedod man par šīm ubaga lūgšanām, kas izteiktas biklos vārdos,
Kas saauguši neveiklos teikumos.
Sniedz dzīves prieka un Gaismā kvēlošu apziņu -
Manam Tēvam,
Mātei,
Māsai,
Brāļiem,
Un visiem pasaules ceļmalu kaimiņiem.
Sargā Omīti, sniedz tai veselību,
Lai varam viņu priecēt ar Mīlestību;
Neaizmirstot vārdus, ka Mīlam.
Mīlam caur Tevi.
Ļauj mūžīgi augt Visuma dārzos -
Vectēva atstātajiem labiem darbiem,
Krustmātes Mīlestībai un apņēmībai;
Skolotāju sniegtajām zināšanām.
Visiem, jo neviens nav aizmirsts, rakstot šo
Lai enerģija pāršalc ikvienu.
Vien vārdi ir gandrīz vai lieki, tajos neizteikt tieši.
Es zinu Tu dzirdi.
Sniedz manam skrejošajam prātam vairāk atelpas Tavā apziņā.
Vadi mani savu kalpu!
Un piedod man
par neziņā noklaiņotajiem gadiem,
Piedod par ņirgāšanos vārdos un lamāšanos domās.
Piedod par hinduisma izraisītajām kļūdām savienojumā.
Es zinu, ka mums ir jābaidās no Tevis.
Un zinu, kā ir jābaidās.
Tas nav, kā bailes no mednieka mežā bēgošai stirnai;
Tās nav, kā bailes, ka vētrā apgāzīsies kuģis.
Bet bailes nodot Tevi, kas radījis šo Zemi, Visumu , mūs –
Visu.
Bailes nodot un aizmirst Tevi, kas bija pirms bija pirms.