Rīts. Jūra izdomā mani un sitot ar viļņiem pa krasta aizsargakmeņiem kā pa bongo, ietērpj, dzelteni baltā, Saules apmetnī. Atskan pilnmēness naktī un atbalso sirdsbalss un Dvēseles, Visaugstākā brīvības gara, blandoņu ansambļa dziesmas. Piekrastes tunelis, saskrāpēts smiltīs ar caurvēja balsi. Svilpo mūsu pasaku drupatas krastā. Šai dienā cilvēkam vārds ir kalendārā izdomāts, kur jūklī jūtas vijas no cita gada. Meitenes vārdā. Daugavas krastu bērni gaismekļu virpulī. Skatienu tikšanās un laternu glāsti. Izdomātā pasaulē un izdomāts tajā arī es. Slidens un rupjš kā piedzēries slieksnis. Skumst lūpas, aromāti kūst. Jūk rindas ar ģitāru.. Tātad. Kādreiz.. Varbūt... Paliekam starp vēju un bruģētām klintīm. skan notīs.. -Pagalam pagalmu pasaku pastaigas. Neskumsti, es Tevi redzēju sapnī. "Vai mīlestība ir joks?" Balss atbilēs. Ne mēs. ..Kā jutekļu stepē, kā kaislību taigā; Dzimst nakts. Bet, vienmēr... |